Es tiešām nepiederu pie tā skaistā un cildenā sievietes-mātes tipa, kuru sirdi aizkustina katrs zīdainis. Vairums bērnu atstāj mani pilnīgi vienaldzīgu. Bet vakar noskatoties LNT sižetu par Labestības dienām, bija par ko aizdomāties.
Stāv kadrā tāds mazs, tievs, šķībs puišelītis, atspiedies uz kruķīša un priecīgā, spiedzīgā bērna balstiņā krieviski stāsta, cik priecīgs viņš ir, ka var staigāt ar spieķīti, un cik labi tas ir - padomā, spieķītis, super!
Mēdz teikt, ka viss ļaunums rodas no salīdzināšanas. Bet drīzāk gan jāsaka, ka viss ļaunums rodas no tendenciozas salīdzināšanas. Tam sīkajam tiešām ir, ar ko salīdzināt.
Man tiešām gribas ieteikt - atbalstiet. Vismaz ņemiet telefonu un piezvaniet (90006383), tas prasa tikai dažas sekundes un vienu latu. Neesiet žmogi.
Par latviešu valodu man laikam visvairāk iemācīs krievi. Viņi uzdod fantastiskus jautājumus - it kā galīgi naivus, bet patiesībā ļoti āķīgus un gandrīz neatbildāmus.
Piemēram, no kā ir cēlies "atā, atā"?
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |