Briesmīgām bērnībām ir viena milzīga priekšrocība - tās visas kādreiz beidzas. Un daudzas beidzas pat laimīgi. Atšķirībā no briesmīgām vcumdienām.
Vakar izlasīju anekdoti, par kuru ķiķināju krietnu brīdi.
Iet pa mežu zaķis. Ierauga pūci.
- Čau, pūce!
- Es neesmu pūce, - atbild uzrunātā. - Es esmu vāvere!
- Vāvere? Bet kāpēc acis tik lielas?
- Es kakāju!
Es jau saņēmu pirmo dzimšanas dienas dāvanu. Sudraba auskarus. Ar oniksiem. No kolēģes. Jāatzīst, esmu šokā. Sēžu sasārtusi kā roze, za to dārgakmeņiem rotāta.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |