Ja man kādreiz slēpojot noraus vienu smadzeņu puslodi, es viss bojā neiešu. Sausiņus nekrāšu, belašus no klaiņojošiem kaķiem necepšu, uz ielas nemuzicēšu un no sociālajiem pabalstiem nepārtikšu. Es iešu rakstīt reklāmtekstus par slēpošanu un dzīvošu, cepuri kuldama.
Lūk, ko piemēram, raksta europatravel par Åre, kuras paugurus pavisan nesen deldēju arī es:
"Bērni šeit ir VIP personas un mēs esam pārliecināti, ka Jūs piekrītat - bērnu smiekli un viņu sārtie dupši ir svarīga ģimenes brīvdienu sastāvdaļa."
Kas tie par sārtajiem dupšiem uz slēpošanas kalna?!?
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |