Vakar pēc krievu romanču koncerta ieejam veikaliņā pie prezidenta pils iegādāties cigaretes. Lai gan veikaliņš ir stipri komplimentārs apzīmējums 2 x 2 m ūķim ar diviem bargiem piedzērušiem onkuļiem, vienu mīksti piedzērušos onkuli un pārdevēju ar alkohola uzburbušu seju. Pie veikala tuso četri bailīgi, strīpaini kaķi - divi ir pavisam maziņi. Mana sirds nokrakšķ - nabaga bērni, naktī uz ielas!
- Briesmīga iestāde, - es saku, ejot prom.
- Briesmīga, - ļoti nopietni piekrīt Dārgais. - Bet to neslēdz pēc vairāku prezidentu lūguma, kas šeit ir regulārie klienti, un ir to lūguši to saglabāt.( ... tālāk ... )
Lai ko teiktu par Ikstenu un kultūras cilvēkiem politikā, šis ir naglai uz galvas.
"Lāčplēša dienā 11.novembrī, krastmalā gar svecīšu mūri lēni un paklausīgi blakus savam saimniekam gāja melna sune, zobos viņa nesa mazu lākturīti ar iedegtu svecīti.
Ļaudis pašķīrās, mīļi sasmaidījās, izteica apbrīnas un uzmundrinājuma vārdus. Bērni priecīgi gribēja viņu noglaudīt. Ģimenes gribēja nofotografēties. Sirms pāris apstājās un aizkustinājumā nosauca viņu par patriotisko suni. Savā ceļā viņa radīja tik daudz labu vārdu, priecīgu emociju.
Sunes mierīgais gājiens beidzās pie policista atstarotāju jakā. Starp citu, arī sunei uz kājas bija atstarotājs, jo viņa ir kārtīga Rīgas iedzīvotāja. Varas pārstāvis nikni norādīja, ka suns jāved saitē un uz purna jābūt uzpurnim. Nu jā, ar uzpurni būtu grūti nest lākturīti ar degošu svecīti…
Man liekas, šis notikums pilnībā raksturo mūsu pašreizējās attiecības ar mūsu valsts varu.[..]"
http://www.diena.lv/lasit.php?id=31
Bļā, neviens suns nevar iekost tā kā cilvēks.
Cik cilvēku gadā nogalina suņi, un cik - paši cilvēki?
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |