Beidzot izlasīju Raivja Dzintara pārdomas par latviešu sievietēm.
Esmu autā. Tas džeks IR briljants. "[..] latviešu sieviete nav feministe. [..] viņa vienkārši ir ragana"
Urā, beidzot kāds to ir pateicis skaidri un gaiši. Mazliet par to iepīkstējās jau Dace Rukšāne pirmajā "Lilit", uzrunājot savas latviešu lasītājas kā "čau, vecā ragana!", ber Raivis šo padarīšanu ir pacēlis konceptuālos augstumos.
Pastumju savu slotu zem galda un eju stradāt.
Mana sasodītā humora izjūta ir mazliet piekāpusies.
1) ja esat no patversmes paņēmis viskustīgāko zvēriņu, kas karājas savā būrī ar galvu uz leju, tad nebrīnieties par pārējo. Pa nakti viņš vispirms skrubināja gultas malu, tad uzkāpa pa mani (un damn, viņš vairs nav mazā, kaulainā pūciņa, kas ieradās mūsu mājās, viņš ir miesās brangs pusaudzis) līdz pat manai ausij un elpoja tajā. Pat ar aizmiegtām acīm es jutu, ka visa viņa būtībā sauc "beidz tēlot! tu neguli! celies, paspēlēsimies!"
2) Pēc visiem piedzīvojumiem ar pazudušo (nenomaksāto un atkal pieslēgto) kabeļ TV esmu saņēmusi draudu īsziņu no provaidera, ka rēķins neesot apmaksāts, sekas... bla bla bla. Pirmkārt, man absolūti nav skaidrs, kā tie sūda bambāļi ir dabūjuši manu numuru, ja līgumā skaidri un gaiši ierakstis vīrs un vīra numurs un es viņiem savu numuru 100% nekad neesmu devusi, otrkārt, vīram ir izveidojies automātisko maksājumu, līdz ar to nav skaidrs, par kādu parādu iet runa. Beibīte otra trubas galā plastmasīgā balsī spēj vien atkārtot, ka esot parāds. No kurienes viņiem radies mans numurs, viņa nokomentēt nespēja. "Bet adrese taču ir pareiza," - viņa priecīgi sauca. What a pleasure, pareiza adrese!
3) man sāp galva.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |