No rīta mani pamodina spalga ņaudēšana aiz durvīm. Brīdi klausos tajā, tad pastiepjos pēc modinātāja un ielūru pulkstenī. Bez desmit seši. Neticami.
Es vienmēr esmu lepojusies, ka mans kaķis nav nekāds memmītis, kas aiz guļamistabas durvīm rīko skandālus, ņaud un skrāpējas. Mans kaķis ir kārtīgs proletariāta pārstāvis, cēlies no cienījamas noliktavas strādnieku ģimenes, un straujais karjeras kāpiens viņu nav samaitājis. Drosmīgs un patstāvīgs, nekādu izlaista mājas kaķa izgājienu. Līdz šim rītam.
- Mjau, mjau, mjauuuuuuu....
Skrap, skrap, skrap...
Izlienu no gultas, atveru durvis un ieceļu kaķi gultas kājgalī.
- Guli, draudziņ, - es miegaini saku, un ieritinos segā. - Vasarnīcā tu gulēji ar mums ļoti smuki. Dari tāpat.
Kas tev deva. Skarp skrap, žļemb, žļemb - vispirms nezvērs iekožas man kājā. Dipudabu - seko pārskrējiens no kājām pie sejas. Seja tiek apostīta, kaķis pārkāpj man pār galvu un mirkli apcerīgi vēdina ar asti. Es tēloju beigtu. Tad viss sākas par jaunu. Dipudabu skrap skrap žļemb žļemb dipudabu. Kad skrap skrap atskan no vīra gultas puses, es saprotu, ka tūlīt mēs abi būsim ieberzušies.
- Piedod, tā nesanāks, - es saku kaķim, pasitot viņu padusē un nesot ārā no guļamistabas. Aiztaisu durvis un apguļos.
- Mjaaaaaaaau... mjaaaaaaaaauuuuuuu... mjaaaaaauuuuuuuu..
skrap skrap skrap
Uzlieku uz galvas spilvenu.
Klau, kas īsti notika tajā kartupeļu laukā, kur 90. gados kaimiņš nošāva veselu ģimeni? Gūglis mani sūta tikai uz visādiem Baigā gada stāstiņiem.
Šodien man ir mini svētki - beidzas pārbaudes laiks darbiņā. Esmu nostrādājusi te trīs mēnešus.
Viena no galvenajām priekšrocībām šeit neapšaubāmi ir brīnišķīgais kolektīvs. Un piemetot savu artavu melnajām apenēm par sieviešu kolektīviem, varu teikt, ka kabinetā mēs esam piecas beibes - divas latvietes un trīs krievietes. Bet es ne reizi neesmu dzirdējusi, ka kāda nodarbotos ar kādām intrigām, apklačošanām vai kādām citām zemiskām nelietībām. Ja kādai liekas, ka kolēģe A ir vienkārši katastrofa, nevis darbinieks, tad tas tiek paziņots pirmkārt pašai kolēģei A, kas tam pilnīgi piekrīt. Un patiesībā mums te valda vienkārši sieviešu paradīzes atmosfēra - darbabiedrenes apgādā cita citu ar visādiem gardumiņiem, piektdienas vakaros iedzer pa kādam dāmu dzērienam un katru dienu izsaka viena otrai komplimentus - par smuko blūzīti, kurpītēm, somiņu vai vienkārši tāpat. Tas ir šausmīgi, šausmīgi patīkami.
Tagad esmu pārkāpusi pāri vienam lielam darba sunim, un pēc nepilnas pusstundas virzīšos uz izeju, lai mājās iedzertu kādu nekrietnās derībās godīgi vinnētu "Asti" šampanieša glāzi.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |