Vakar izklaidējāmies. Vispirms sabojājām savu priekšstatu par Klondaiku - protams, ēdieni ir zajebis, bet daļa apkalpojošā personāla laikam nav sapotēti pret ce-ce mušām. Kā lai citādāk izskaidro faktu, ka pēc lūguma atnest vienu skrūvi bez ledus un vienu "Fantu" mēs dabūnam vienu skrūvi ar ledu un vienu siltu "Coca-Colu". Skats, kā es ar salmiņa un kokteiļiesma palīdzību mēģināju pārvietot ledu no vienas glāzes uz otru, noteikti bija pa rubli. Un pēc tam, kad esi paēdis un gribi samaksāt, tu vari krietnu brīdi omulīgi sēdēt starp netīrajiem šķīvjiem un māt vai nemāt - oficiante stāv piecus metrus tālāk, tukšu skatu veras tavā virzienā un nereaģē. Nemaz nerunājot par to, ka jēra gaļas podiņš ēdienkartē ir ierakstīts tīri smukumam - neuzķerieties, realitātē nekādu jēru viņiem nav jau otro reizi.
Pēc tam apbruņojām mani ar lielo "Coca-Colas" papīra glāzi un devāmies uz "Cieto riekstu 4". Vismaz uz lielā ekrāna mūvijs kiko āsu - liesmas un drupas šķīst uz visām pusēm, varoņi un atntivaroņi ir gana šarmanti, humors ir mīlīgs (ko vien vērta ir aina, kurā Ferels cenšas iedarbināt Dravžāka Čežeržeņska mašīnas balss kontroli) un pasaule tiek izglābta. Visi, kas laimīgi izdzīvojuši, notrauš pa izkustinājuma asarai.
Kolēģi pie blakus galda spriedelē, ka ciniskākās profesijas pasaulē ir dakteri un žurnālisti. Seriāls par cinisku dakteri mums jau ir (un iet uz "urrā"), bet ciniskie žurnālisti vēl tikai gaida savu TV varoni.... Būs jātaisa augšā?
Iepirkos, saucās. Korseti jau laikam nevar uzskatīt par labu dāvanu vīrietim? Ļoti ļoti smuku melnu korseti ar mežģīnītēm?
Davai, sarunāsim tā - es tagad fiksi un ģeniālu pastrādāšu, bet jūs tikmēr man izstāstiet:
tie, kas nav mani redzējuši - kādu jūs mani iztēlojaties?
tie, kas ir mani redzējuši - kādu jūs mani iztēlojāties pirms uzzinājāt, kāda es izskatos?
Līdz šim populārākā versija, par ko man nācies dzirdēt, ir Demakovas tipa kundzīte, gara, briļļaina un tumšmataina, ap gadiem 40. Derētu atsvaidzināt repertuāru ar kādu svaigu šausmu stāstu.
Vispār, lasot iepriekšējos komentārus, beidzot pie sevis atrisināju vienu kolosālu dilemu (es šo vārdu notekti uzrakstīju neperaizi, un man principā vienalga), kas mani moka jau pāris mēnešus - ko lai dara ar cilvēku, kas ir uz tevi uzēdies? Nu, ko lai dara, ja pārliecināt neizdodas, aizmukt nav kur un sākt uzvesties tikpat amorāli kā tas mērglis - vienkārši pretīgi un karmas žēl?
Viss ir kā tajā vecajā anekdotē par izvarošanu. Ja citu variantu nav - ja liekas, ka vispār nekādu variantu nav - aizver acis un mēģini noķert kādu kaifu. Un neuztver to tik zvērīgi nopietni.
← Previous day | (Calendar) | Next day → |