08:29 pm
Vakar mums uzbruka irsis. Patiesībā es pat nezinu, kas tas bija par kukaini, bet ērtības labad saukšu to par irsi. Tāds milzīgs, kā trīs bites kopā.
Vispirms viņš sāka apņēmīgi lidināties gar atvērto virtuves logu. Es uzšāvu viņam ar avīzi, bet pēc minūtes irsis bija atpakaļ. Es atkal izmantoju avīzi, irsis atkāpās, pārgupējās un devās jaunā triecienā.
Pēc trešās irša atgriešanās es atcerējos kungu, kas bija ar mieru liecināt lielā krāpšanas prāvā, bet nelaimīgu apstākļu sagadīšanās rezultātā nākamajā dienā pēc gājiena uz policiju nonāca morgā ar diagnozi - "nokoda lapsene". Mēs kursā tolaik izplatījām baumas par trenētām lapsenēm, kuras slepus audzē, apmāca nogalināt noteiktus upurus un pēc tam pārdod noziedzīgiem grupējumiem. Skatoties uz irša apņēmīgajām kustībām, bija skaidrs, ka teorija nebija no zila gaisa grābta.
Aiztaisīju logu. Taču kukainis pat nedomāja atkāpties. Kad pēc mirkļa atgriezos virtuvē, tas joprojām planēja pie loga, dūkdams kā helikopters. Pēc piecām minūtēm nekas nebija mainījies. Kļuva skaidrs, ka vienam no mums jāmirst.
Attaisīju logu un ielaidu irsi iekšā. Un gāzu ar avīzi. Irsi es noteikti aizskāru, taču diez vai nogalināju, visticamāk tas vienkārši aizkrita aiz ledusskapja. Kamēr nebiju redzējusi viņa izkropļoto līķi, nekas vēl nebija beidzies. Taču kukainis vairs nelidoja un nezumēja, un arī tas bija sasniegums.
Nākamajā rītā pirmais, ko ieraudzīju virtuve, bija irsis. Viņš apņēmīgi planēja pie aizvērtā loga, šoreiz atrazdamies tā otrā pusē, un izskatījās biedējoši biedējoši mērķtiecīgs. Es atvēru logu, un irsis aizlidoja. Man bija pilnīgi skaidrs, ka uz visiem laikiem.
- Klausies, dārgais - es teicu vīram - Tas mošķis izskatījās Sapratīgs. Viņam vispār nav smadzeņu, vai arī ir kaut kas drausmīgi maziņš, bet viņš izskatījās saprātīgs - daudz saprātīgāks par vairumu cilvēku. Viņš gribēja iekšā tieši pie mums, un pārvarēja visus škēršļus ceļā uz mērķi. Un pēc tam viņš gribēja laukā, un demonstrēja to ne sliktāk par jebkuru mājdzībvnieku, kas ierīko posteni pie durvīm un gaida, līdz kāds tās atvērs. Tas irsis bija saprātīgs!
- Jā, jā, - teica vīrs. - Mums aiz loga lido saprātīgi irši. Lai nu tā būtu, mīļā.
08:32 pm
Lasot bābu diskusijas internetā, mani pamazām rodas sajūta, ka es esmu vienīgā jaunā sieviete Latvijā, kas nekad nav skuvusi kājas. Ka pat sievietei, kas salauž kāju, uztrauc nevis tas, vai tā sadzijusi, bet tas, vai viņai zem ģipša aug spalvas vai neaug (skat. TV reklāmas). Un ka visi vīrieši to vien dara, kā pēta tavas kājas - vai nav spalvainākas par viņējām. Un ka pasaule vispār apstātos, ja reizi trijās dienās sieviete neibarikādējas savā vannas istabā un neatmato mežonīgiem rugājiem klātās ekstremitātes. Un tā tālāk un tā tālāk.
Common, vai es esmu vienīgā uz pasaules, kam spalvas uz kājām vienkārši neaug? Runa taču ir par sievietēm, nevis par kaut kādiem meža troļļiem. Sievietes vispār nav pārāk spalvainas, man šķiet.
Man ir nelabas aizdomas, ka tā ir kaut kāda drausmīga mārketinga kāšanas shēma - gluži kā pretcelulīta krēmi. Un mūsu dāmas ir to norijušas ar lielāko sajūsmu, un prasa vēl.
Tāpēc konceptuāls jautājums.
Poll #12180 kājas
Open to: All, results viewable to: All
Tu, sieviete, skuj/epilē kājas?
10:34 pm
Un daudzi no tiem, kas raksta patētiskus tekstus par to, cik šausmīgi pazemoti jūtas par mūsu jauno prezidentu - jūs esat smieklīgi. Paskatieties uz sevi. Tiešam nav nekā, par ko pakaunēties? Labi gan dzīvot tādā pasaulē, kur kaunies tikai par citiem, un pats peldi balts un pūkains. Savos sūdos līdz ausīm.
Liekuļi.
63 (75.9%)