Par kaukāziešu restorāna apmeklējumu mēs ar vīru spriedelējam jau gadus sešus, kops tā laika, kad Tallinas stacijas bufetē mūs pilnīgi savaldzināja kaukāziešu izcelsmes pavārs un viņa temperamentīgās mērces - neticami, liekas prastāku vietu grūti iedomāties, bet drausmīgi garšīgi.
Tāpēc salasījušies pozitīvas atsauksmes par "Aragatu", pēc "shto to ostroe, gruzinskoe"* devamies tur. Izlīkumojām cauri neskaitāmiem gaitenīšiem, apsēdāmies zem koši sarkanām plastmasas puķēm un tāda paša materiāla zaļam vīnogam rotāta sienas dekora un atšķīrām ēdienkartes.
- Mīļum, - es čukstēju. - šausmīgi viltīga ēdienkarte - ēdieniem nav cenu!
- Kā nav cenu, - čukstēja mans laulenis. - Manā kartē ir cenas!
- Cik diplomātiski, - es nosēcos.
Pēc krietna pārdomu brīža izvēlējos vistu - šķiet, Eredunas gaumē, ar mandelēm un pupiņam un kurdu kafiju ar ķiplokiem un medu. Vīrs ēda jēra šašliku (nelieciet man atkārtot tā oriģinālo nosaukumu) ar dārzeņu maisījumu un aso mērci un dzēra tēju ar persiku un apelsīnu ziediem. Noskalot to visu bija paredzēts ar pasāļu minerālūdeni un pussaldo vīnu.
Teikšu bez liekas līkumošanas - ēdiens tiešām bija ļoti garšīgs. ārkārtīgi. Un atmosfēra ļoti ģimeniska - taisni tā, ka ejot prom, gribas visus apskaut un sabučot. Nedraudzīgas šaja iestādījuma ir tikai cenas - mūsu mazā maltīte mums izmaksāja nepilnus Ls 35. Taupīgiem pilsoņiem iesaku iet uz "Aragatu" ēst, un neaizrauties ar dzeršanu - mana vista, ka paskaidroja vīrs, maksāja Ls 4,5, toties katrs dzēriens - ūdens, kafija, tēja, vīna glāze - vēl tikpat daudz.
Malkojot beidzamo vīnu, es apcerēju dzīves dārdzības celšanos un mūsu izlaišanos.
- Sākam mēs ar stacijas bufeti par Ls 3. šovasar jau bija Rozengrāls par Ls 25, un tagad ir "Aragats" par Ls 35. Vasarā būs jaiet uz "Oto švarcu", vai?
- Nē, - iebilda vīrs. - Brauksim uz Tērveti un "paņemsim vien' cuciņ'".
*Biezais ierodas kaukāziešu restorānā.
- Mnje, pozhalsta, shto to ostroe. Gruzinskoe.
Viesmīlis iztapīgi precizē:
- Kizhal v zhopu?
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |