Pirms kāda laika tika nolemts mani sūtīt darba braucienā uz Zviedriju - konference, mītings, brīfings, visādas atrakcijas, vakariņas un izgājieni. Viens no tām - maratons. Nolēmu, kādēļ gan ne, paskatīšos, kā citi skrien.
Šorīt man zvana brauciena Latvijas organizatore, un jautā, uz kādu maratonu mani pierakstīt - uz pilnu, pusi vai skrējienu for fun? Mans iekšējais dīvāna kartupelis noelsās neizpratnē pa to, kā vispār iespējams skriet prieka pēc. Jāņem vērā, ka garākais attālums, ko es noskrienu šobrīd, ir pāri ielai, un pat no tā es cenšos izvairīties, un labāk dvreiz pārbaudu, vai tiešām tuvumā nemana nevienu mašīnu.
Patiesībā man vajadzēja pajautāt, vai viņiem nav paredzēts paraolimpiskais skrējiens? Tas būtu īstais.
Manu šodienas muzikālo gaumi diktē kolēģes. Pateicoties viņām, esmu dzirdējusi diezgan daudz "Putnu balles" un Alsu, mazliet "Prāta vētras" un tagad mēs esam aizkuģojušas līdz Dimam B. vai kā nu tur sauca to Krievijas "Eirovīzijas" pārstāvi. Mēģinu izdomāt, kas būs tālāk - "pokemon, pokemon, gotta catch them all"?
//Nē, tagad ir "Dakota".
Nevarētu teikt, ka tas mani neuzjautrinātu.
Es nupat sarunājos ar priekšnieks-ir-dusmīgs. Dīdījos pa sekretariātu, gaidot, kad uzvārīsies ūdens tējai, kad piepeši atvērās durvis, un manā priekšā stāvēja VIŅŠ.
- Sveiki, - es teicu.
Un zeme pat nepavērās man zem kājām un mani neaprija. Urā!!!!
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |