Pirms kāda laika tika nolemts mani sūtīt darba braucienā uz Zviedriju - konference, mītings, brīfings, visādas atrakcijas, vakariņas un izgājieni. Viens no tām - maratons. Nolēmu, kādēļ gan ne, paskatīšos, kā citi skrien.
Šorīt man zvana brauciena Latvijas organizatore, un jautā, uz kādu maratonu mani pierakstīt - uz pilnu, pusi vai skrējienu for fun? Mans iekšējais dīvāna kartupelis noelsās neizpratnē pa to, kā vispār iespējams skriet prieka pēc. Jāņem vērā, ka garākais attālums, ko es noskrienu šobrīd, ir pāri ielai, un pat no tā es cenšos izvairīties, un labāk dvreiz pārbaudu, vai tiešām tuvumā nemana nevienu mašīnu.
Patiesībā man vajadzēja pajautāt, vai viņiem nav paredzēts paraolimpiskais skrējiens? Tas būtu īstais.