Laikam manas izdarības ir diezgan grūti saprast, ja nezina, ka vakaros es, piemēram, mēdzu gulēt gultā, mežonīgi ķiķinot un pacilāti bļaujot, teiksim: "12! 12!!!" Līdz pat Dārgais man uzjautā, vai es slepus neniekojos ar narkotikām.
Esmu pavadījusi savā jaunajā darbā maķenīt vairāk kā pusotru stundu. Pa šo laiku es uztaisīju kafiju, divas reizes piezvanīju un iztērēju kādu kg mitro salvešu, spodrinot klaviatūru, datoru, kalkulatoru un galda lampu (uz telefona vada, manuprāt, pirms tam kartupeļus varēja stādīt).
Uzmācas nelabas aizdomas, ka bezgalīgi turpināties tas nevarēs, vienu brīdi viņi visi attapsies, un liks man beidzot strādāt.
Priekšniecība pa draugiem.lv muļķi laiž, sadarbības partneri tēlo beigtus, draugi uz vēstulēm par sirdij mīļiem niekiem neatbild. Varbūt sākt mācīties ceļu satiksmes noteikumus?
Jocīgi, bet fakts - gadiem ilgi mani galvenie jūzerpikčeri bijuši melni. Kaķīši, sunīši, visādi zvēriņi un mīlulīši, bet visi - melni.
Un tagad - dzeltens. Koši koši saulaini dzeltens.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |