Esmu pavadījusi savā jaunajā darbā maķenīt vairāk kā pusotru stundu. Pa šo laiku es uztaisīju kafiju, divas reizes piezvanīju un iztērēju kādu kg mitro salvešu, spodrinot klaviatūru, datoru, kalkulatoru un galda lampu (uz telefona vada, manuprāt, pirms tam kartupeļus varēja stādīt).
Uzmācas nelabas aizdomas, ka bezgalīgi turpināties tas nevarēs, vienu brīdi viņi visi attapsies, un liks man beidzot strādāt.