Ja es būtu reklamščiks, man nupat būtu izdevies noformulēt sava mūža profesionālo ambīciju.
Sēdēju tualetē un nodarbojos ar to, kam nu tualete ir predisponēta. Paralēli šķirstīju Aptiekas Alianses reklāmas izdevumu - tādas zāles un šitādas zāles, visādi vitamīni, zobu balinošie krītiņi un urīnnesaturēšanaas paketes par īpašām cenām. Ļoti aizraujoši visumā.
Bet galvenais, kas piesaistīja manu interesi, bija vitamīni acīm - mellenes, augi, luteīns, kaut kādas tādas drazas, datora nogurdinātām acīm un tā tālāk. Reklāmējas divu firmu vitamīni. Vieni ar saukli "skaidrs skats uz dzīvi", otri ar "veselīgs skats uz dzīvi".
Un tajā brīdī notika slavenais "kliķšķis" (galvā, protams, jūs, samaitātie). Ja es būtu reklamščiks, manas dzīves ambīcija būtu reklamēt acu vitamīnus. Un ar tādu reklāmu, kas neietvertu vārdus "skats uz dzīvi".
Bolos kartēs un nevaru saprast - ja man no Ķengaraga vajag uz sporta kompleksu "Ķeizarmežs", kas pie Ķīšezera, tad laikam vislabāk braukt ar 48. autobusu (tobiš ar mikriņu pāri Slāvu tiltam, un tad ar 48.)? Tad gan jācer uz grafika atbilstību, jo autobuss brauc kādas divas reizes stundā.
Esot arī mikriņš uz Policijas Akadēmiju, kas atejot pretim Pastam un arī dodoties tajā pašā virzienā? Tā ir?
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |