Šodien gribu ieķerties rakstāmgalda malā, cieši cieši, un palikt savā istabā. Negribu nekur iet. Labi ir te, visur citur būs tikai sliktāk, es to jūtu pavisam skaidri jau tagad.
Bet jāiet. Jāiet, un jārunā sliktu, jo labu runāt nebūtu īsti godīgi. Un tad vēl jāstrādā. Un tad vēl kaut kas jāizdomā, un visu laiku jāuzvedās inteliģenti un asprātīgi, un apzinīgi.
Vārdu sakot, vienas vienīgas problēmas, tikko kā tu atlaid rakstāmgalda malu. Negribu.
Sēdēju šodien pulksten desmitos no rīta bārā, dzēru sausvīnu, bužināju Dārgo un lēni pūtu biezus dūmu mutuļus gaisā. Un pa logu skatījos, kā mani draugi pokemoni iet uz skolu tieši pāri ielai.
Skatījos un laimīgi domāju - forši būt pieaugušam.
Man ir pilna māja ar vislabāko draugu un radinieku paaulē dāvināto šokolādi, puķēm un alkoholu, bet uz veikalu pēc kaut kā ēdama jāiet vien pašai.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |