Nu īsti tomēr nepiekritīšu vis. Padomju gados rakstniecība tika atbalstīta, un diezgan ievērojami (protams, ar pamatdomu tādu, lai dzejnieki/rakstnieki "dziedātu pareizajā meldiņā", bet nu...), kā rezultātā likumsakarīgi atsijājās graudi no sēnalām. Tagad toties viss ir nonivelēts līdz banālajam - ja pērk, tātad vajag. Un ko pērk? Apšukrūmas pantiņus, jo smuki takš. Neiburga, Ikstena, Ābele, Berelis, Bankovskis, Briedis, Akmentiņš, Eipurs un co noput plauktos. Tātad nevajag? Metam ārā, jo masai neinteresē?