Bet vai "demokrātiskā valstī" nav nekādu robežu, ko drīkst apspriest? Nu, piemēram, holokausts. To nedrīkst apspriest.
Un robežas mēdz būt dažādas. Turcijā, piemēram, vien par 1915. gada notikumu pieminēšanu var dabūt lodi pierē.
Man labpatīk salīdzināt tautas ar cilvēkiem. Ir tādi cilvēki, ar kuriem tu vari runāt brīvi, teikt visu, ko domā par viņu, un zini, kas tev nekas par to nebūs. Un ir tādi, ar kuriem runājot, tu izvēlies vārdus, piedomā, ka nepasaki ko lieku. Šādi cilvēki parasti kļūst par priekšniekiem. Sirds dziļumos tev viņi var nepatikt, varbūt pat nedaudz tu viņus ienīsti, bet tomēr respektē. Biežāk esi spiests respektēt.
Latviešu kopums tomēr vairāk līdzinās pirmajam manis aprakstītajam tipam.