nav tas pats - bet cik cilvēku, tik situāciju...
bet salīdzinājums ar mirušajiem, par kuriem tuvinieki neinteresējas vairs, ar zīdaiņniem, kurus tikko dzimušus mātes izmet atkritumos, man patiešām šķiet galīgi nevietā... :(
problēma manuprāt nav iekš "man tas jādara, jo tu mans tēvs, māte utt" bet gan "iekš tā", ka nav normāli no valsts puses noteikts, kā rīkoties gadījumos, kad mirušajam nav kas viņu apgalbā...
tas nav normāli, ka morgos līķi krājas, jo nenvar sadalīt darbus: kuram un par kādiem līdzekļiem tad konkrētais mirušais būtu jāapglabā...
lūk tas mann šķiet skarbi...
iz raksta:
"Tāpēc nereti ir gadījumi, kad tuvinieki atsakās viņus apglabāt. Kā šādā situācijā rīkoties, izrādās, normatīvajos aktos nemaz nav atrunāts.
„Mēs pašreiz strīdamies par gadījumu, kad līķis ir zināms konkrēts cilvēks - zināma pēdējā dzīvesvieta, piederīgie, kuri nav ar Stopiņiem saistīti. Kāpēc mums jāmaksā? Tāpēc, ka esat bagāti?!” bla bla bla... - lūk tas ir diezgan šausminoši :/