Šodiena paiet vienās baudās un izpriecās: ar mammu aizbraucām apskatīties tautastērpu sieviešu cepuru izstādi "Senajā klētī" (taisni žēl, ka mūsdienu precētās dāmas nevalkā aubes - tādas špices, izšuvumi, bantītes un puķītes, ka prieks skatīties!), panašķojāmies ar cepumiņiem un kūku "Franču maizē" un, kā pieklājas humanitāri noskaņotām dīkdienēm, parakstījāmies, ka iebilstam pret vardarbību pret sievietēm Nikaragvā (a ko tik cilvēkiem uz ielas neuzmācās... Bet bija vien jāparakstās - es tiešām esmu pret sieviešu iekaustīšanu, lai kurā zemeslodes stūrī tā arī nenotiktu. Un, galu galā, noteikti, ka ar manu godīgo vārdu ir parakstītas arī daudz briesmīgākas muļķības).
Tagad pasitīšu padusē rožu pušķi un braukšu ēst kūkas pie dominika.
Taisni vai jāsaka, kā tai "Mcdonalds" reklāmā, kur džeks aizgrābti čukst: "ak, laimīgais, laimīgais es!" (un tūlīt pēc tam istabā ienāk viņa nekoptā draudzene, un sarīko kārtīgu skandālu, un viņš ir spiests atgriezties skarbajā realitātē).