Shelly - Post a comment

shelly

07:19 am

Sapnī mani vajāja slepkava, taču pats uztraucošākais likās nevis nāves briesmas un milzu vēlme izdzīvot vai nejaušu garāmgājēju un citu liecinieku nāves, pret tām es patiesībā biju gandrīz tikpat vienaldzīga kā ļaundaris, nekādas nožēlas vai līdzjūtības, tikai izglābties par katru cenu, bet gan brīdis, kad metos mukt, ielecu maniaka milzīgajā melnajā džipā, urā, atslēgas pat ir aizdedzē, un man izdevās uzsākt braukšanu nenoslāpstot (!!!). Par to gan es tik šausmīgi sapriecājos un sanervozējos, ka pamodos, un īsti aizmigt vairs nespēju.
Mani nopietni vajā personiskais reālisms, man jāsaka.