Tā kā Dārgais svinēt savu apaļo jubileju atteicās, es uzvārīju bezgala šiku "zupu no cirvja kāta" un nosvinēju citu apaļu jubileju: šodien paliek trīs mēneši, kopš atkal skrienu. Līdz savam mērķim - bez sevišķas piepūles noskriet 5 kilometrus, nav svarīgi, cik ātri, bet galvenais, bez apstājas, un kā jau teicu, bez sevišķas piepūles - es joprojām neesmu tikusi, turklāt mans laiks ir praktiski iecementējies, un nemainās neko diži, bet man patīk pats process. Patiešām, manā dzīvē ir ļoti maz kaut kā tāda, kas man patiktu tik ļoti. Un lai gan vairumam mani sasniegumi droši vien liksies nesaprotami mazi, tikai es pati zinu, cik milzīgs ir progress, cik tālu esmu tikusi no tā cilvēka, kas desmit gadus neskrēja pat pakaļ trolejbusam un uz vienas kājas taisni nostāvēt nevarēja, jo krita apkārt, un kas tagad pieveic savus 3,3 kilometrus ar divām pauzēm un jūtas frišs kā tāds gurķis.