Shelly - Post a comment

dominika

12:27 am

Mums tas ceļojuma maršruts bija visai improvizēts, vadījāmies galvenokārt pēc zaļajiem ceļiem (liecina par smukiem skatiem) un brūnajām zīmēm („historical site”, kas var izpausties gan kā tiešām inčīga vieta, gan kā 3 akmeņi 5 rindās kalna nogāzē). Noīrējām mašīnu un izbraucām tādu apli: sākumā no lidostas lejā gar piekrasti uz Sounio ragu - tur ir Poseidona templis, diezgan smuka vietiņa. Tā kā ielidojām pēcpusdienā, gluži līdz templim netikām, palikām pa nakti kaut kādā viesnīcelē pa ceļam – man šķiet, tā bija vienīgā diezgan lielā rādiusā. :) Tātad nākamā dienā tam turpinājām ceļu gar jūru atpakaļ uz Atēnām, kur iebraucām vakarā, gluži nejauši nogriežoties no milzīgā sastrēguma, kas bija uz centrālās ielas (principā tādas kā šosejas ar 4 vai pat vairāk joslām katrā virzienā) nonācām pašā centrā. Atēnās noteikti jārēķinās ar sastrēgumiem, tādēļ tur labāk ar mašīnu nepārvietoties, jo kur to nolikt var arī nebūt. Es varētu mēģināt noskaidrot, vai prtg neatceras, kas tā bija par viesnīcu, kurā palikām, jo bija salīdzinoši lēta un burtiski 5 min gājienā no Akropoles. Tad mēs pa vienu dienu izstaigājām Akropoli, Agoru un tuvāko apkārtni – ļoti skaists ir „Vēju tornis”, kas atrodas romiešu agorā Akropoles pakājē. Es jau labprāt būtu palikusi tur vēl vienu dienu, jo, piemēram, neuzbraucām Likabeta kalnā, kas ir augstākais Atēnu punkts – tur varot uzbraukt ar gaisa tramvaju un esot smuks skats un tā, bet otra puse gribēja tikt ātrāk prom no pilsētas, tā kā pēc viesnīcā iepazīta onkulīša ieteikuma devāmies uz Delfiem (ZR no Atēnām, jābrauc sākumā virzienā Thiva, pēc tam Levadia). Principā visa diena paiet, kamēr tur tiek. Mēs izbraucām diezgan agri no rīta un izmetām šādus tādus lokus uz brūno zīmju norādītajām vietām, un galu galā palikām pa nakti burvīgā mazītiņā kalnu pilsētiņā kādus padsmit km pirms Delfiem, tagad skatos kartē un domāju, ka tā varbūt varēja būt Arachova, bet varbūt arī ne. Nākamā dienā mēs izmaldījāmies pa kalniem un vēl visādām mazām pilsētiņām, smieklīgākais tas, ka maldīšanās ievilkās līdz tumsai, kas Grieķijā pienāk visai ātri, un pa smukāko zaļā ceļa gabalu braucām pilnīgi melnā naktī; galu galā nonācām pilsētā Nafpaktos, kurā nekā diži ievērības cienīga nebija, tikai viens viduslaiku cietoksnis un iel, vārdā Riga (nopietni). Tad pārbraucām pāri līcim pa smalku tiltu (šķērsošana piķo 11 eiro!) un laidām atpakaļ uz Atēnām pa līča otru pusi, cauri gleznainiem zvejniekciematiņiem (baltas mājiņas, zili slēģi, ziedoši apelsīnkoki, promenādes utml.) un Korintai, kur it kā ir baigi smukie tilti, pāri 6 km klintī izcirstam kanālam, kas savieno Korintas līci ar Egejas jūru, bet mēs kaut ko sajaucām, un šķērsojām to kanālu otrā galā, kur nebija nekādu klinšu.
Nu apmēram tā. Kopā bijām tur 5arpusdienas, uz salām mums laika aizbraukt nesanāca, tā kā droši vien jāizvēlas - kalnus vai salas, citādi sanāk baigā skriešana. Ā, arhitektūru noteikti vajag ieplānot pirmajās dienās, jo kādā trešajā tās drupas jau apnīk, jo ir VISUR. :)
Ēst noteikti vajag tzaziki (ķiplokmērce!), un noteikti nevajag mēģināt nogaršot pļavā salasītas zaļas olīves, kā es to izdarīju. :D Vietējie vīni, šķiet, arī bija tā neko. Ja garšo saldumi, tad laikam pie vietējām specialitātēm pieder kastaņi medū (ĻOTI saldi!!!) un, hm, kaut kas līdzīgs rahatlukumam, tikai strēmelēs, nevis kubiņos, no rožūdens ar riekstiem iekšā.
Un ja gribās suvenīrus, iesaku sapirkties Atēnu tirdziņā, jo mazajos ciematos nekā jēdzīga nevar dabūt – es palaidu šo iespēju garām un pēc tam nožēloju.
Uh, ceru, ka mans garais apraksts kaut kā noderēs un nebija briesmīgi garlaicīgs.
Grieķija ir burvīga. Trakoti gribas vēl uz turieni. :)