|
Marts 12., 2011
 | 17:37
izgāju pastaigāties. aizņēmos Alises fotoaparātu. aizbraucu līdz 4. tramvaja galapunktam. neko pārāk aizraujošu tur neatradu. staigājos divas stundas. izlēmu doties mājās un iesēdos tramvajā. un tad!
stāvam autoostas pieturā. uz otrām sliedēm apstājies tramvajs pretējā virzienā. abu tramvaju logi tieši blakus. es paskatos pa logu un aptveru, ka priekšā izcila bilde - saule uz rietēšanu kā backlights pasažieriem, skaisti silueti; gaisma vēl spilgta, bet sārtie toņi jau sāk parādīties; caur abu tramvaju netīrajiem logiem viegls diffusion's, kompozīcija kā uz sudraba paplātes ar vienu jaunāku sievieti pie loga, priekšplānā, un vecāku otrā sēdvietu rindā, otrā plānā. grābju pēc kameras, bet tas otrs vagons aizslīd prom pēc 2 sekundēm!! man vienkārši dvēsele visu atpakaļceļu sāpēja. tādu izdevību palaist garām. protams, pastāvēja iespēja nopisties ar ekspozīciju kamerā, bet tad es vismaz būtu centies.
varbūt jau, ka mana atmiņa nedaudz piefantazē par tiem perfektajiem apstākļiem, tā mēdz notikt bieži.
|
Comments:
| From: | ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) zirka |
|---|
| Date: | 12. Marts 2011 - 18:09 |
|---|
| | | (Link) |
|
tas smukākais vienmēr ir apskatāms tikai savām acīm, tā ka nekas.
![[User Picture]](http://klab.lv/userpic/158339/37258) | | From: | servo |
|---|
| Date: | 12. Marts 2011 - 19:06 |
|---|
| | | (Link) |
|
nujā, bet šodien visi apstākļi sakrita tieši tajā vienā mirklī. te pat nabij smuki, vienkārši tas elementu kopums bija jānotver. eh, bēdīgi :(
nu, tikai šādi man tavas asaras redzēt...
mana māte allaž teica, ka jāizvēlas- redzēt vai atcerēties.
(viņa gan tā droši vien teica, jo biju tikusi pie sava pirmā ziepjtrauka un kritu pasaulei uz nerviem, bet- kaut kāda patiesība tur ir.) |
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
