Braucu privātā busā. un pēkšņi bija tas brīdis,kad es vēroju no malas visu palēlināti. Pasākuma organizatore pļēguro pa zemi. Purina šoferi. Emīlpuika tur pat uz pleca mīļi siekalos miegā. Visi guļ nu vai dzer. Bet es vai trīcu,lai ātrāk nokļūtu Rīgā. plkst. 2:30 mani izmeta pie studentnieka. sajūta,ka jāskrien. Bet kā rādās ierados īstajā brīdī... :)

Turpināju palēlināto analīzi... vērojot cilvēkus slapjā zālē, slapjās drēbēs ar viennozīmīgi izmirkušām pelēkajām šūniņām. - 5 min. + tekila. Un esmu viņu vidū. :D un jā... krāsas un ātrums atgriezās ātri.


slāpst...

Dāma vēlas našķi. Un sirds-biedru

Jūs visi dzīvojat oktobrī pirmo reiz... kā rādās pēc ierakstiem-es jau dzīvoju sen. :D

Šodien esmu izdzērusi 1 l piena.
aptuveni- 3 l ūdens.
nu un arī zupa garšoja tāda šķidrāka.
piz*****....
Bet ja godīgi, neko nenožēloju.
Drīzāk mazliet iesmeju un life goes one... ;)

J a T u D o s i e s N o S e v i s Ā r ā - N o s a l s i S a b i e d r i s k a j ā S a l ā .
V a r i C i k G r i b i A u d z ē t J a u k u m u s
P a t i e s ī b a J a u S e n I r Š e i t I e k š ā . . .


( R i h a r d s B a r g a i s )

sāpe. ej prom.




laidiet mani ārā no 30. oktobra arī.

Nespēju noticēt,bet visi 9 darbiņi stāv uz galda. Nožuvuši i gīti. Nu un gaida novērtējumu. I did it, I did it! pusotras nedēļas darbs aiz muguras. Cik svarīgi tomēr atvēlēt to laiku. Un izdarīt.
tagad pāris elpas atpūtas. Un tad pie nākamā uzdevuma. tikai šoreiz laicīgi. :)

Diena veiksmīga,jo veiksmīga.
Pavisam nejauši mana riteņu famīlijā tikusi pie kkāda opelīša. vnk uzdāvināja. no gaisa nokrita. :)

Un vispār. Māsa rīt precās. es pat nezinu. vai priecāties vai skumt. laikam jāpriecājas. nu vismaz viņas dēļ. rīt vispār burziņu diena. No rīta 11:00 līdz nākamās dienas 11:00. jē. atlaižam. un aizmirstam darbu kaudzi. :)

Izrādās,ka lietojot alkoholu no 13:00- 01:00 dažādā secībā un dažādās vietās... un dažādu alkaholu nākamajā dienā galvassāpes nav. Nav jo tajā pašā dienā tās ir ik pa divām stundām :D
bet bija labi. nu dien jauki. gaan dienas pasākums,gan nakc. viss notika tieši tā kā tam bija jānotiek.

rokas šķiet nekad nenomazgāšu. kārtīgi pastrādāju un liekas,ka tagad visi mani atpazīs pēc rokām vien. žēl tik,ka krāsa melna. plaukstām nepiestāv ķermenis.
48 mazie darbi gatavi. izvēlēšu labākos 27 un skat, trīs planšetes gotovas. jē. paliek tik vēl 10 mazie darbi i viens lielais. un būšu 3-dienai gotova. :) prieki nosacīti,jo pa nakti negribu strādāt. bet nāksies.
bet cik ir par tik pirecājos. jā :)


ko lai dara ar to laik rādi. lai no kura datora ietu,neļauj man ierakstīties nekur cittur kā 30.okt. bē. debīlisms

3-dienas dullums un uztraukums vienā. actiņās kkas grauž. jau visu dienu.
darbiņi gotovi uz galda gaida. Jāiet atrādīt. Ceru tik ka labi būs. kā gan savādāk varētu. :)

3 nedēļas gaidītā jaka skaista... un gatava. šķiet viss rudens man uz kapuces vien'. Bet nu ne jau tas Latvju pazīstamais oranž-sarkan-brūnais. Man ir tirkīzlapu... un pelēkā asvalta... kā arī aveņu sajaukuma rudens. jīpī jē.

Nolemts gliemezis šķērso asfaltu.
Alkstoša lāse sašķaida stiklu.
Mēness jūrā nokūpsta saules atspulgu.
Rudens lapa negrib no koka šķirties.
Zāles asns izaug cauri akmenim.
Zeme savu virzienu atsakās mainīt.
Zvaigzne tīšām paklūp un iekrīt upē.
Sniegpārsla dejo,lai izkustu.
Koks aug un nejautā cik dzīvos.
Puķes zied, pat ja rīt jānovīst.
Vējšs neatminas,kad bijis šeit pēdējo reiz'.

Vienīgi cilvēkam piemīt vēlme šaubīties.

Man ir trīs logi uz katra pa kaķim.

Kad nopirksim lielāku dzīvokli būs vairāk logi... Vairāk kaķi?

Nekad nav patikuši ārsti. (kuram gan patīk) vienmēr bijusi doma,ka visu var saglābt ar tējiņām un labām domām. Bōlšit. Tagad Jawkundze var sēdēt stūrītīn un liet gaužas asaras. Vai plānot gūlties uz galda un izlikties,ka viņu tas absolūti nesatrauc. brrr. sūdzēšos.

Rīt. 9:00.Stradiņos. ceru aizbraukt un nekad tur neatgriezties. ņemšu līdzi spēku un ticību,kā arī amuletu komplektu.

Devos sirdi veldzēt uz mākslas veikaliņ'.mani tur laist nedrīgst. ārā netieku. :)
Nopirku ārkārtīgi skaistas,dārgas,labas tempera otas... mm...
Pārdevēja saskaitot summu paskatījās uz mani un samulsušā balstiņā jautāja: "Tās otas tiešām ir domātas smērēšanai? ko tu ar viņām darīsi? žēl nebūs? "

un ja godīgi. būs žēl. Tādas otas jāsprauž pie kleitas un uz ōperu. :)
Atbildēju pārdevējai: "Otas ir un paliek otas. bet centīšos saudzīgi."
abas nopūtāmies...

Gāju caur Esplanādi un iemīlējos rudenī. Atminējos par skolotājas ieteikumu saglabāt rudeni herbārija veidā. savācos lapas un puķes... pusi'Rīgas aprāvu. Nu istabā ir rudens. mm... I'm lovin it.

LABU RĪTU UN PLAUKSTU PRIEKA! :)

bērns ir laimīgs. ar otu ķepā. :)

slāpe. šoreiz fiziskā vulgaris... sāp muskuļi,kauliņi, orgāni (daži). apsārtušas lūpiņas. tāda es esmu. pati daru sev pāri. bet neko nenožēloju. :)

Mana māsīca precoties. Viņai gan tik 17,bet tā kā negrib iet uz skolu,tad precēsies. Un ar ko?! ar citu manu radinieku...pfff... pasakiet vēl ka laukos visiem viss kartībā?! galīgi smadzenes izčurājuši. es jau tikai priecājos, protams...

Un ja nu man kādreiz būs puika kurš:

netīros matus lepni sien astītē apjautājoties vēl man, vai nevaru aizdot kādu sprādzīti
staigā boomer biksēs līdz potītēm
staigā sintētiskās drēbes,kas pārsvarā ir tīkliņ-raksta
botiņas, šūzus vai da jeb ko līdzīgu nēsā neorģinālā versijā(sorry, brendu verdzene) un sien baņķikos
ir divreiz tievāks un garāks par mani
kā arī nēsā bikšu ceļa kabatiņā trīs liekas pildspalvas tā teikt ekstremāliem gadījumiem....

Tātad ja man kādreiz būs puika,kam piemīt kaut viena no šīm īpašībām. nu sorry. lai cik daiļa nebūtu viņa dvēsele nošaujiet mani jau laicīgi.

Tā sanāca tā iegadījās. Vai maz var izsacīt vai tiešām viss jāizskaidro?
negribu būt vientuļšs. gribu to otru.

"Ultima Vez".- "Spogulis".

Publika dažāda. Sākot no veciem pensionāriem,kas eleganti ieradās,jo vnk mīl VEF kultūras pili, līdz pat jauniem dejotājiem,breikeriem un māksliniekiem. zāle pilna.

Dejotāji fantastiski. Profesionāli. Modernais balets ar visu kas tam velkās līdzi un visu,kas nekad nav velcies,bet tiek paķerc līdzi radot patīkamu sajūtu skatītājam.

Acis nenovērsu. skaitīju kustības. Centos kkā atkost to noslēpumu. Sapratu,laikam. bet neteikšu.:)
Galvenais jau profesionalitāte. Latvieši arī tā māk. Tik latviešiem nenāk nekas tāds prātā.

patika. kas laikam galvenais.