Nolemts gliemezis šķērso asfaltu.
Alkstoša lāse sašķaida stiklu.
Mēness jūrā nokūpsta saules atspulgu.
Rudens lapa negrib no koka šķirties.
Zāles asns izaug cauri akmenim.
Zeme savu virzienu atsakās mainīt.
Zvaigzne tīšām paklūp un iekrīt upē.
Sniegpārsla dejo,lai izkustu.
Koks aug un nejautā cik dzīvos.
Puķes zied, pat ja rīt jānovīst.
Vējšs neatminas,kad bijis šeit pēdējo reiz'.

Vienīgi cilvēkam piemīt vēlme šaubīties.