Devos sirdi veldzēt uz mākslas veikaliņ'.mani tur laist nedrīgst. ārā netieku. :)
Nopirku ārkārtīgi skaistas,dārgas,labas tempera otas... mm...
Pārdevēja saskaitot summu paskatījās uz mani un samulsušā balstiņā jautāja: "Tās otas tiešām ir domātas smērēšanai? ko tu ar viņām darīsi? žēl nebūs? "

un ja godīgi. būs žēl. Tādas otas jāsprauž pie kleitas un uz ōperu. :)
Atbildēju pārdevējai: "Otas ir un paliek otas. bet centīšos saudzīgi."
abas nopūtāmies...