labi, tad izmantošu pastu.

es dzīvoju ķengragā un ikdienā braucu vai nu ar 7.tramvaju vai 15.trolejbusu. ja es dodos uz molu, tad izkāpju mazā kalna pieturā. so, rajons bikiņ zināms.

piedod, ka sabiedēju. netaisos uzmākties.

Tur bija neliela ironija.

Tad jau ļoti iespējams esam redzējuši viens otru, jo es ar T7 braucu turp ļoti bieži.
Maza pasaule.

neaizraujos ar cilvēku pētīšanu. es arī ļoti slikti atceros cilvēku sejas. man vajag vairākas reizes personīgu kontaktu, tad es atceros ļoti labi un iegaumēju jau kaut kādas pazīmes.

paziņo, kad saņemsi.

p.s. protams, atpakaļadreses nebūs :P

Man gan gluži pretēji patīk nopētīt svešiniekus, bet tur patiesi nav nekā personīga... reizēm tas ir kaut kas apģērbā, reizēm žesti, seja, tikai klusībā ceru, ka tas nav pārāk uzkrītoši.
Protams došu ziņu par saņemšanu.

p.s. tas, protams, protams ir jau gandrīz pašsaprotami : )

iemetu.

no sākuma gribēju kā ierakstīto, bet tad tur vajagot atpakaļadresi.
beigās kā 'steidzamā' aizgāja.

Liels paldies par vēstuli!
Nemaz nezināju, ka lietas, ko tik haotiski sarakstu, var savienot kopā, tas patiešām bija liels pārsteigums.
Kartiņas ir ļoti skaistas, īpaši tā, kas izskatās kā liela pilsēta saulrietā.
--------------------------------------------------------------------------
Maza atkāpe, jo atgādināja kaut ko no bērnības. Atceries bija multene, kurā sākumā puika, tad kāds no meža zvēriem bija dabūjis ziedu pušķi un apmierināts pastaigājās, redzot kādu, kas bija noskumis, to uzdāvināja, sakot "Просто так"...http://vimeo.com/2321224
--------------------------------------------------------------------------
p.s. vēlreiz paldies!

es vienu laiku krāju pastkartes, atklātnes. ne tā speciāli skraidīju apkārt, bet tā - kas gāja cauri rokām, kas patika, to paturēju. arī šīs līdzīgi atnāca.

prieks, ka patika. lai veicas.

un tā nebija vēstule :P drīzāk paciņa.

vēstules ir kaut kas ļoti, ļoti foršs, bet arī nopietns kaut kādā ziņā pasāciens, pie kura var nosēdēt pusnakti un nemaz nejust kā laiks ir paskrējis :))