Nedēļas dažādie mirkļi:
* iepriekšējā nedēļas nogalē, kādā darba pasākumā pēc sarunas ar E. bija šī īpatnējā sajūta: es precīzi zinu to sajūtu un situāciju, biju gandrīz identiskā un dalījos, Parīzē esot, saņemot 'kā gan tā var' ļoti kritisku galvas māšanu. Par pašu situāciju diezgan ilgi pārdzīvoju, bet viņa to it nemaz neatceras. Centos nomierināt un skaidrot, ka pāries un mēs visi mācāmies, un kaut gan nav drošības sajūtas par nebūšanu melnajā sarakstā, cenšos cik vien spēju. E. izmantoja citu stratēģiju - sūdzējās vadītājai, kas sazinājās ar 'pāridarītāju' telefoniski, bet viņas klātbūtnē, raidot pārmetumus. Nez... man tas šķiet all sorts of fucked up.
* otrdiena, bija viena no gada sliktajām dienām, negribas pat pierakstīt... ceru, ka aplēses nav precīzas un līdz mehāniska palīdzība celim ir nepieciešama, paies vēl daudzi, daudzi gadi.
* un gadi tik tiešām rit tik ļoti strauji. Dz. dienas rīta priecājos par sniegu, jo tā ir lieta, ko vēlējos bērnībā. Tā tika aizvadīta bez drūmās pieskaņas, mierīgi un viegli, jau iepriekš rakstīju, kā tas ir manījies.
* pēc gandrīz 1,5 gadu ilga pārtraukuma, kādā no brīvajiem brīžiem tapa skice. Noteikti nav rādāma citiem, bet bija prieks, ka gan par vēlmi to atkal darīt, gan par to, ka spējas šķiet nav pilnībā zudušas.
* istabu rotā dzeltenes rozes un svece; nākamnedēļ jābūt par mentoru, kādā nelielā pasākumā, vainojiet manu atbildības sajūtu, bet tam jau viss sagatavots; noskatīju 4 grāmatas JR grāmatnīcā (tikai dāvanu kartes dēļ), ceru, ka nākamajā nedēļā tās nonāks manā īpašumā.