nomods nav nekāds vārds

I'm runnin
Par jauno darbu runājot - viens no sāpju punktiem nestrādāšanai galvaspilsētā ir un bija tas, ka es vairs pusdienlaikā nevaru izskriet uz fikso fitnesu. Es, protams, tur nedarīju neko nopietnu - mazliet pastaipījos, mazliet trenažieri, bet vistomēr es to darīju trīs līdz četras, reizēm pat piecas dienas nedēļā. Nu un tā vietā es biju plānojusi apmeklēt jauno un smalko iestādi Cukurfabrikā, ko sauc par cukurfabrika.lv un kur piedāvā visvisādas fitnesa lietas. Un tad es iztēlojos, kā es pēc darba kā smalka kundzīte piebraukšu pie tās Cukurfabrikas, no bagāžnieka iztūcīšu savu fitnesa somu un darīšu sportu.

Un strādāju es nu tagad daudz virsstundu, ne par kādu sportu nedomāju, swarmā mani jau sen dekronēja, cukufabrika tutū, bet par to es atkal iedomājos pie

au ieraksta komentāriem - kas tad slikts ~~ezotērikā~~ fitnesa garīgumā? It kā jau nekas slikts, bet pat tad, ja es tomēr savā dienaskārtībā atrastu laiku cukurfabrikas apmeklējumam, es turp vairs neietu.

Es gan jau sākumā jutu, ka viņi ir tādi maķenīt, ēm, nu tādi ~~ezotēriski~~ garīgi, bet man šķita, ka viņi piedāvā arī gana daudz normālu lietu (nu tur trx, zumba, aerobika utt.) un ka tie garīgie pasākumi, semināri un iedziļināšanās sevī tur vienkārši ir tiem, kam to prasās. Un man ļoti patika doma par tādu tur karāšanos slingos, kas piesieti pie griestiem, anti-gravity laikam sauc, mugurai būtu dikti labi.

Taču pēdējais piliens tomēr bija viņu jaunākais piedāvājums sazināties ar savu veco es iepriekšējās dzīvēs un saprast, kas tad šai dzīvē nav labi ar naudiņām. Paldies, bet nē paldies.

Gan jau, ka rāma iedziļināšanās sevī (nopietni, es taču nedismisoju visu tādu, antigravitāte man būtu patikusi) un varbūt pat saziņa ar kādu no saviem iekšējiem orgāniem (wink wink, dzemde!) man nāktu par labu - taču man noteikti neskādētu arī no rītiem dzert citronūdeni un aizskaitīt līdz desmit, pirms es ātrās dusmās pasaku kādu riebeklību, tak es to nedaru, jo vienkārši nevēlos, vai ne? Tad, kad vēlēšos, tad taisīšu kaut melnās tējas ledus kubiņus un rīvēšos ar tiem pēc patikas (pēc pa-tikas, pēēēc pāāāti-kas, citējot Melkeru Melkersonu), bet pagaidām es vienkārši izvēlos īpaši nečomoties ar tādiem cilvēkiem un iestādēm (kur nu vēl maksāt tiem ar savu naudu un savu laiku).

tl;dr: štopēs kūkas, paliks resns.

o_O, tur tak cilvēki izdzēsušies, o_O.