nomods nav nekāds vārds

Par dzīves mīlēšanu jeb Jedem das Seinige
Es tikko mēģināju iedzert alu no ķiršu ievārījuma burciņas. [Pics to follow skat. zemāk.]
Biedrene

zirka man vakar nu tik animēti rādīja lietas, ko viņa dara savā jogā, ka man no visām tām pozām, asanām un mantrām atvērās vaļā kādas divpadsmit mājāzības čakras [vamvamvamvamvam, lamlamlamlamlam] un es šodien virpuļoju kā dervišs un daru visas kādas trīs nedēļas ielaistās mājas lietas, un daru tās ar milzu entuziasmu un prieku, un dungādziesmiņām, un es jau teicu, ka prieku? Varbūt man vienkārši patīk nedēļsnogalsdienā beidzot [beidzot!] būt pašai iekš savu māju.
Visam pāri klājas tāds tīksmīgs, gurdens, tumīgs, mazliet rūgtens vasaras reibums - tas no tiem trīs vai četriem litriem Latgales mājas alus, ko mums pa šodienu jāiztukšo, citādi aizies postā. Un iemalkot es sāku jau pirms kādām stundām sešām, bet alus kauss tikai staigā man līdzi visos darbos un neatstājas.
Un es tik virpuļoju un virpuļoju, un vaļējām čakrām cepu un šmorēju, un beržu un spodrinu, un braucu pa bodēm [pirms reibuma, obviously] un mazgāju veļas monblānus.
Pa šo nedēļas nogali es esmu nobrauksi aptuveni četrus simtus kilometru un jāatzīst, ka tikai šodien es beidzot atkal - pirmo reizi kopš avārijas - pa īstam izjutu to savu veco prieku par braukšanu. Es braucu mājās no tirgus ar pilnu mašīnu labumu, ar mūziku, plīvojošiem matiem un visām lietām. Pilsēta bija gurdeni rosīgi rāma - pie tilta palienes pļavās jauca nost Prāta Vētras koncerta skatuvi un mājās gaidīja diena.
( Dis made my day, literally. )

Current Music: Shawn Colvin & Alison Krauss - The Boxer [Live]