nomods nav nekāds vārds
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends View]
Friday, November 28th, 2014
| Time |
Event |
| 10:49a |
Injuns, injuns everywhere
Viena lieta ir vakarā nākt mājās no pavēlāka vilciena, secināt, ka ceļu aizšķērso kaut kāds monstrs kravas vilciens, līksmi dungājot dziesmiņas, tipināt pa sliedēm, lai sprigani apstaigātu apkārt visiem tiem tūkstošiem vagonu (labi, septiņiem, neiesim jau te pārspīlēt), jā, tā priecīgi, priecīgi, sirdi silda jauki pavadīts vakars, lalallā, vilciens apstaigāts, mājas, jē!
Cita lieta ir no rīta melnā tumsā pēc dažām stundiņām atkal kulties atpakaļ pa to pašu ceļu, kur priekšā stāv vēl lielāks monstrs vilciens ar kaut kādiem padsmit apejamiem vagoniem, ojā, rīta izpriecas, katorga gatavā, aiz niknuma jāspārda uzbēruma akmeņi.
Bet tad atkal, staigāt ir labi, vai ne. | | 6:49p |
Well
Es turpmāk pirms ballītēm noslēpšu telefonu. Es nezvanu visādiem bijušajiem un nesūtu tupas īsziņas, nē, es mēdzu izlasīt visu cibu un feisbuku, ierakstīties visur kur ar garumgariem komentāriem, mind you, gramatiski ļoti pareiziem, bet ai, cik nesakarīgiem, postēt visādas stulbas bildes un laikot visu pēc kārtas. Pagājšreiz es taču uzaicināju draudzēties kaut kādu nepazīstamu puisieti, jo man šķita, ka es esmu reiz dzirdējusi viņa vārdu. Un viņš mani pieņēma draudzēties, un tad es, kad man bija beidzies interneta kauns, kad es neeju netā dienas divas, pa kluso viņu atdraugoju.
Nē, tā nevar. Viedtālruņi man sāk darīt skādi.
/Nobāž telefonu zem spilvena un tad vēlāk vakara gaitā, viltīgi smaidot, izvelk to atkal ārā, dara visu augstākminēto, kārtējo reizi trīskārt pārlasa katru komentu un publicējas uz nebēdu. Jo tajos taču nav kļūdu!/ |
|