Pēdējā laikā sāku just un laikam jau arī saprast, ka vienam man īpašam cilvēkam neesmu vajadzīga. Šim cilvēkam nemaz nevajag manu klātbūni, jo ir labi ar citiem, šis cilvēks izvairās no manas sabiedrības - laikam jau es it nemaz neiederos viņa pasaulē, es neprotu runāt, kā viņš,man nav tāds dzīves kā šim cilvēkam. Man tas sāp, jo mīlu šo cilvēku.Bet man vairs pat negribas ar viņu satikties, jo negribu, ka šis cilvēks to dara aiz žēluma vai aiz kaut kādas pienākuma sajūtas, vai aiz nespējas man pateikt, ka viss jau sen ir beidzies.
7. Janvāris 2006
Varat mani apsveikt, es jau divas nedēļas dzīvoju jaunajā dzīvoklī....tikai mēs,divi vien,...nē, trīs(kaķis taču arī skaitās).:)