n/a

šogad atkal paspēju uz to MentorShow, patika arī tas vakardienas seminārs, šodien Marissa Peer, tagad tik atcerēties citas dienas arī (un nenokavēt piektdien) un gribas izaugt lielai un iziet to 90 dienu kursu. bet nu to, kad izaugšu liela. atcerējos arī, ka andelemandele nopirku Gabora Matē grāmatu pa lēto. nīkst kastē zem gultas

n/a

staigā te viens cilvēks pa māju sūkādams marinētu sīpolu. t.i. es sagriezu sīpolu, uzspiedu drusku citrona sulu, uzkaisīju sāli. esot ļoti garšīgi. es nezinu, ko es te esmu sadzwmdējusi, mežoņus kaut kādus - ēst pliku jēlu sīpolu!! :D

nav jau grūti un veselīgi

n/a

ironiski, ka vasarā nopirktajam krūšturim (Pepco, 6€), ko pirku jo mugura esošajam stīpa pārlūza uz pusēm (!!) un man pēc darba bija jābrauc uz mazpilsētu un bija tik karsts, ka bez nav komfortabli, kur nu vēl ar drošības jostu.. izlīda stīpa no vīles. vispār jau malacis turējās godam, dūšīgi lietoju. tik tagad atkal man vajag pupu bruņas un man besī pirkt krūšturus, turklāt vajag ar stingru polsteri (lai kaķis nevar izkost cauri.lol)

Līdzāspastāvēt

Te izgājšnedēļ uznāca kārtējā ģenealoģijas izpētlēkme, noraku diennakti, lasot baznīcgrāmatas, reģistrus, starpkaru perioda Latvijas pasu datubāzi, nu tādas lietas. Periodika.lv un raduraksti.lv vienu brīdi bija tik daudz vaļā pārlūka lodziņu, ka datora resursi beidzās.

Tagad man ne tikvien igauņu zari ir super apzināti, bet arī baltvācu, un, kā izrādījās, arī īsteno prūšu un šļahtiču combo ir daudz maz skaidri. Te vēlreiz milzu pateicība vectētiņam, no kura esmu mantojusi no rūtiņu burtnīcas izrautu vidus lapu ar pierakstiem un zīmējumu par viņa apzināto personu loku, kas nu ir izrādījies 100% akurāts materiāls.

Tomēr šis ieraksts nav par aizkustinājumu un asaras izsitošo laimes sajūtu, kas izraisās, kad tu piecos no rīta 845.lapā Rīgas Sāpju Dievmātes draudzes 1856.-1893. gada alfavitā beidzot tiešām ieraugi “Antonia Lechowitsch mit Alexander Iohann Dudat” vai Liezēres pagasta grāmatā atrodi “Minne Iwankaln” dzimšanas faktu 1873.gadā.

Lai pieminētie Antonia un Alexander Iohann būtu varējuši apprecēties, tiem bija jāpārvācas no Prūsijas uz Rīgu (tiešām nezinu, kāpēc), jātiek reizes 3 uzsauktiem gan luterāņu, gan katoļu draudzēs, Alexander bija jāpāriet katoļu kārtā, un tas viss aizņēma 2 gadus. Liela mīlestība, jādomā. Spriežot pēc tā, ka man ir vairāki 1–1.5% ģenētiski relevanti ļaudis piemačoti iekš myHeritage, kuru uzvārds ir Liachiavichus vai Dudat (visi Vācijas resp. bij. Prūsijas pilsoņi), no Mazlietuvas tur masveidā gājuši prom pagarākā laika nogrieznī, un viens - pat ar kājām uz Liepāju, par ko periodikā var atrast kriminālpolicijas ziņu, ka no Lietuvas SSR puses bez atļaujas ienācis Jānis Jāņa (Iohann Iohannovič) dēls Dudats, laikam jau nācis pie brāļa uz Rīgu.

Baznīcgrāmatu saturs raisa vislielākās pārdomas. Tas Rīgā atrodamais dokumentētais tautību mikslis ir vienkārši neticams. Tā kā man tagad nācās palasīt gan katoļu, gan baptistu, gan luterāņu grāmatiņas, nevarēju nepamanīt gan to paralēlo līdzāspastāvēšanu (Vidzemes) zviedru, igauņu, somu; (Kurzemes-Zemgales) poļu, prūšu, baltvāciešu un aškenazi, gadās pa kādam franču vai itāļu uzvārdam, (Latgales) slāvu, krievu vecticībnieku - it kā nodalīto, bet nu laikam jau daudz maz blakus eksistējošo paralēlo realitāšu esību. Rīga ir konkrēta daudznacionāla metropole, kur katram ir savs it kā konkrēts nodarbes veids un niša. Sevišķi ap 1880.-1939. gadu periods ir dikti aktīvs un industriālās revolūcijas dzīts lēcienveida attīstības moments.

Ulmaņlaiku periods ir ļoti bagāts ar informāciju par to, kā cilvēki ir vēlējušies pārsaukties, mainīt uzvārdus, tautības un pilsonības. Gandrīz 100% gadījumu vācu, ebreju un krievu tautību pārstāvji vēlas kļūt par Dzelmēm, Vilkiem, Kārkliņiem vai Mauriņiem.

Kurpretim 2026.gadā, pieaugot dažādās platformās testētajām personu grupām, arvien precīzāk iezīmējas reģionālās atpazīšanas iezīmes un skaidrāk iespējams izprast no kurienes latvieši ir latvieši. Tā piemēram, šī ieraksta autore 6 gadu laika gaitā no ~83% Latvian ir kļuvusi par 67% Latvian, un pārējais ir 10.3% Lietuva/(Prūsija), 4.1% Igaunija, 13% Vācija, 2.6% Greek&Balkan, un pa mazam gabaliņam Finnish, Swedish un Asturian.

Stāstam morāles nav. Pasūtīju arhīva izziņu par vecvectēva un vecvecmammas vācu pasi un valstvāciešu izbraukšanas uz fāterlandi apliecības. Cerams, ka nenoderēs.

n/a

Dienvidu tilta 4. kārtas (Jāņa Čakstes gatve no Vienības gatves līdz Ziepniekkalna ielai) izbūve Ziepniekkalnā.

Dublis Nr. 33:
Pavasaris, darbi visās frontēs.

( ... )

n/a

Dienvidu tilta 4. kārtas (Jāņa Čakstes gatve no Vienības gatves līdz Ziepniekkalna ielai) izbūve Ziepniekkalnā.

Dublis Nr. 32:
Pavasaris, darbi visās frontēs.

Asfaltēšanas darbi
https://www.youtube.com/watch?v=tnoLWZZi_gE
https://www.youtube.com/watch?v=o-wb22ERlPk
https://www.youtube.com/watch?v=oRGxS5Iv8aw
( ... )

n/a

ja reiz par patiesi svarīgo, tad esmu atklājusi vēl vienu ēm brendi, kur man ļoti daudz kas patīk. Love & roses. tur ir kuplas piedurknes, mežģīnes, i,šuvumi, brokāts, samts un velūrs, polsteri uz pleciem, zeltītas pogas un krāsas, krāsiņas!! turklāt arī mani mīlākie toņi!

varbūt izaugšu arī līdz 'apčamdīt dzīvē'

n/a

Dienvidu tilta 4. kārtas (Jāņa Čakstes gatve no Vienības gatves līdz Ziepniekkalna ielai) izbūve Ziepniekkalnā.

Dublis Nr. 31:
Betonēt, betonēt un vēlreiz betonēt.
( ... )

n/a

Dienvidu tilta 4. kārtas (Jāņa Čakstes gatve no Vienības gatves līdz Ziepniekkalna ielai) izbūve Ziepniekkalnā.

Dublis Nr. 30:
Betonēt, betonēt un vēlreiz betonēt.
Vēl kaut ko ķibinās gar augstsprieguma līniju, vieno klāt janos kabeļus.
( ... )

n/a

prasās morālās kompensācijas. sīkas niknas kā lapsenes, jo brālis bija uz ballīti (kāpēc viņš visu visur iet un mēs nekur?!), viena uzkāpa virtuvē uz dīvāna un kaut kā nogāzās ar sānu pret galda stūri, divas nobrāztas švīkas, es, protams, tieši tajā mirklī reāli sēdēju uz poda. kāpj katru dienu un citreiz nekas. ar vecāko izsūcām paklājus, jāizgludina ballītei galdauts (tēma: tēja ar draudzenēm), pie durvīm piezvanīja mošķi, labi, ka bija barankas, es aizmirsu, ka helovīni, domāju vīrs aizmirsis atslēgas un vēl jāiznes bioloģiskie atkritumi un jāaiziet uz veikalu pēc pareizajām sastāvdaļām un rīt te būs vēl piecas (Jezus) mazas meitenītes, turklāt viena pazīst tikai nr.2 un jau gaidu drāmu un nezinu ko darīt un vai darīt, jo sasitās, protams nr.3
reāli gribas vīnu un uzsmēķēt un divas dienas pilnīgi vienai pašai

n/a

es vairs nevaru. ziniet to padomu, ka bērniem jāiemāca tīrīt un kārtot un uzkopt lai viss nav jādara pašai. jā. bet par ko nerunā - kāds žāksts ir tā iemācīšana, tur tiešām ir vieglāk visu mūžu aiz viņiem vākt. ielienu gultā piesēst uz mīkstas mēbeles, jo esmu pārstimulēta divas stundas kārtojot un tīrot vienlaikus wc, vannasistabu un priekšnamu, jo mēs katra ķipa daram savu darbu (lieku cidoniju sukādes traukos lai var atbrīvot bļodas, kāds mazgā izlietnes un pēc tam podus un kāds mazgā spoguļus un pēc tam grīdas un uzliek uz knaģu astoņkāja zeķes un apenes) mammu, kur grīdas lupata, mammu, tos cimdus var mest ārā? es mazgāšu grīdu, vai man vajag cimdus? kur likt šito? kur stāv tas u.t.t. u.t.j.pr. forši, ka ir motivācija un katrs atradis ko aizraujošu. kas nav forši - es vispār neko negribu darīt, kur nu vēl ja mani rausta dažādos virzienos. labā ziņa - visi mazie spoguļi nospodrināti, podi un izlietnes tīras un gr8das arī tualetēs izmazgātas! <3

n/a

visādi iedvesmojoši ieraksti cibā. es ik pa laikam cenšos vairāk pastaigāt lai būtu tās 30+ minūtes 3*nedēļā raitas pastaigas svaigā gaisā, vēlams nedaudz iesvīstot, bet šonedēļ esmu pastaigas apvienojusi ar lietderīgo, bet ne reizi gājusi speciāli staigāt un to tomēr jūt. ir grūti sākumā - īd pēdas, bet pēc 5 min jau jūtu, ka besis atkāpjas. lai gan tikai šodien atgāja sāpes trīs pēdu locītavās, ir tomēr tur tas artrīts un subluksācijas reizēm jūtamas.

nav spēka iedziļināties zinātniskā literatūrā prieka pēc, bet nejauši uzskrienot virsū dažādām gudrām pētniecēm ik la laikam noskatos īsvideo par sieviešu veselību un cenšos vismaz vienu reizi dienā pa kāpnem kāpjot lejā stampāt lai izmasējas skelets, šobrīd nav resursu iet uz kačalku

n/a

Dienvidu tilta 4. kārtas (Jāņa Čakstes gatve no Vienības gatves līdz Ziepniekkalna ielai) izbūve Ziepniekkalnā.

Dublis Nr. 29:
Viss ieziemots, bet betonēšana turpinās.
( ... )

n/a

šodien arī brauca kā lohi, drusku izbesījos un vakarā vistu cepot uzliku Mariju Kallasu, tad Garančas Karmenas fragmentus un tagad gribu uz operu vai vismaz kinooperu


un vispār es šodien malacīte - ļoti daudz sakārtoju (ko, protams, nemana) un pusdienās ēdu ķīnkāposta un paprikas salātus un ozcepu asinsdesu un izņēmu no šūšanas ateljē salabostos svārciņus un piekususi pēc suņa un visu nemaz nepabeidzu

n/a

Dienvidu tilta 4. kārtas (Jāņa Čakstes gatve no Vienības gatves līdz Ziepniekkalna ielai) izbūve Ziepniekkalnā.

Dublis Nr. 28:
Viss ieziemots, bet tomēr ne viss.
( ... )

n/a

Dienvidu tilta 4. kārtas (Jāņa Čakstes gatve no Vienības gatves līdz Ziepniekkalna ielai) izbūve Ziepniekkalnā.

Dublis Nr. 27:
Viss ieziemots, bet tomēr ne viss.
( ... )

n/a

šorīt redzēju, kā pa ceļam uz skolu trīs vidusskolēni stiepa.. lielu stūra vannu :D un ar sajūsmas saucieniem piesaistīja ceturto nesēju

n/a

bija tāds Riga Open House, kad divas dienas varēja iet ekskursijās uz dažādām mājām un iestādēm arhitektūru lūkoties. riktīgi nostaigājāmies, bet bijām Rūpnīcas Veldzes pagrabos (nav mana estētika), Tabakas Namā, Arhitektu namā, Arhitektūras muzejā (šis nu tāds nekāds, gaidīju vairāk un izbesījos, jo tur stūrī bija lilijas, pēc tam staigāju nošņurkusi), ļoti patika krāsnis tajā muzejā, mūs ieveda arī hiroja daļā un pagraba kafejnīca ir perfekta laika kapsula filmām u.tml. ja vajag filmēt bandītu midzeni - Gaujas stūra dīvāni, bārs ar vitrāžām, koka un flīžu galds (flīzes no Ministru kabineta, arhitekti ir vācēji - visu ko labu un vecu met ārā, aizstiepj uz kādu iestādi un paglabā, baigi forši!), otrajā dienā uz Rūpnīcas Lenta jauno projektu - man tur patika, labāk, protams, koka māja, bet virs kafūža arī būs forši, tad uz Hanzas Peronu - bija arī arhitekte un man tur ļoti patika gan kā uztaisīts, gan tā filozofija, ja sabiezēšu, gribētu lai viņi man būvē vai atjauno. un Roche nams ļoti patika, jo īpaši terase un māksla un ka to māju pacēla par 57 cm itāļu meistari divu nedēļu laikā ar pāļiem jo stūris bija nosēdies, jo zem mājas ir kūdras burbulis, tas bija interesanti

atziņas - man ļoti patīk Lodes ķieģeļi interjeros - gan LKA, gan Lentē un tā koraļļu rozā krāsa, kas NRJA projektos laika topā. gidi, nabadziņi, bija ļoti uztraukušies, bet visi tika galā un bija forši. cerams nākamajā gadā atkal notiks, vērtīgs pasākums

n/a

Labirints - tas ir kaut kas! meitenēm arī patika. 'nu labi mammu, kad citreiz rādīs, es iešu ar Tevi uz to filmu' man saka dēls, kas šoreiz palika mājās. 'es arī iešu, gribu redzēt vēl vienu reizi' saka nr.2

mūsu rindā es biju vienīgā, kas dziedāja līdzi visām dziesmām un kā katru reizi - šodien gribas pucēties, vēlams ar žabo (un man pat daži ir, uz Placebo vilku!)

n/a

pamodos nogulējusi sānu un izžuvusi un ilgi nesapratu cik ir pulkstens un ir vecais laiks vai jaunais un kurš pulkstens rāda pareizi - vai vīrs pārgrozīja vakarā vai grozīs no rīta


māņi, viss tikai māņi, nav cita laika kā tagad :D

n/a

O! Replay.lv var noskatīties Melanholiju un Dejotāju tumsā. un es vēl neesmu izgājusi cauri visam filmu katalogam

n/a

un vēl savvaļa man mašīnai zem kapota uz motora bija noglabājusi maizīti priekšdienām :D

n/a

atvedu sīkas uz mazpilsētu, izcepu vakariņām kartupeļus air fryerī, kamēr izkasījos jau krēslo un tad ozrādās, ka nedeg atpakaļgaita. pacietīgi spaidīju bremzi un ko nu tur vajadzēja kamēr tēvs činī un uzkāros pie 'ieslēdz gabarītus' :D
beigās tāpat pa tumsu dabūšu braukt mājās