n/a

Es gribētu iemācīties rakstīt kā Armands Puče feisbukā, tikai bez speķa pīrādziņu piegaršas. Abi gali apdeguši, vidū - zelts.
Ne olimpiskais, bet tomēr.

Tikmēr rit apmēram piecdesmit ceturtā diena, kurās temperatūra nav bijusi pozitīva. Pozitīvs toties ir C-reaktīvais olbaltums manās asins analīzēs, stabili apliecinot, ka 28 gadus vecas sejas-žokļu traumas beigās vienmēr uzvar (un nevis labais).

Kvalitāte un testēšana pilnībā nokļūst mākslīgā intelekta gaļas mašīnā, un teiksim tie, kas izgatavojuši jaunā dizaina LR pases, par to var pārliecināties paši, mēģinot tās mašīnlasīt nešengenas valstīs tajos automātiskajos skeneros. Neizdosies! Toties nomaiņa par velti. Tiesa, palikām neizpratnē, ko tagad darīt ar nederīgo ETA uz Karalisti pa 19 GBP, kam tos atprasīt?

Kopā ar olimpisko ziemu mums ir arī paralimpiski energoresursu rēķini. Tik ņipri, ka pirmo reizi dzīvē elektrības piegādātājs atsūtīja tādu kā pārsteiguma un cieņas pilnu īsziņu, paužot sajūsmu par sekmīgās apmaksas faktu. Abet lūdzu, vai tad grūti!

Janvārbeigās twiterlentās pavīdēja ziņu druska par vienlaicīgu abu Estlink augstsprieguma kabeļu sinhonizācijas savienojumu sagurumu.

Te es atcerējos par savu mūžseno sapni, kura savienojumā ar faktu, ka todien ārā bija mīnus 16 Celsiji, nebija nekādas saguruma pazīmes. Nekavējoši iegādājos invertora tipa ģeneratoru mājsaimniecības energoneatkarības stiprināšanai. Un kā jums?

Maisam gals vaļā, škietami tagad ik pa 2mēnešu kārtām apmeklēsim Rīgas Krematoriju. Vai zinājāt, ka Midnight Special skan tiešām speciāli Lielajā Zālē, sevišķi, ja pavadošie dzied līdzi? Sirreāli.

Arīdzan Vivi solidarizējas ar tautas dziesmas rindām "doddieviņi kalnākāpti, ne nokalna-lejiņā" un rūpīgi modernizē Tukuma līniju. Tālāgala iedzīvotājiem sliežaizvietojuma autobuss par īpaši izdevīgām akcijas cenām, garantējot krietnas investīcijas siltajos zābakos, jo līdz savienojumpunktam dažiem jākāto 2.85km vienā virzienā. Sešos no rīta. Un vēl tak ir cilvēki, kas ņirgajas par veco ļaužu pasakām "kā mēs jaunībā uz skolu gājām"! Še tev, Anniņ, vasarsvētki. 21.gadsimta caurviju skolēns pie viena var sakātot savus ikdienišķos draudzīgā aicinājuma 14tūkstošsoļus pavisam īzī.

Bet nu jau kas vairs atlicis. Pagriezīs vēl pulksteni dienasgaismsaglabājošajā režīmā pēc pāris nedēļām, un varēs stādīt kartupeļus ģeopolitiskās neskaidrības laukos.

ortodontija

bērns beidzot grib, pat ir ar mieru sākt ar zobu higiēnu. kā tur bija - valsts apmaksā 1 vizīti gadā, viss cits pašam, ja sagaida to mistisko rindu?

n/a

pie Daugavas stadiona blakus ir divi mazi pārtikas veikaliņi, tieši pie sabiedriskā pieturas. viens tāds parasts, ar bulciņām, kafijas automātu, niekiem un drusku alkohola. otrs līdzīgs, vecāks, nobružātāks, turklāt pilns ar akvārijiem! viens skatlogā, citi mazā istabiņā. tur laikam var gan pienu, maizi, aliņu, cigaretes wc papīru un kaķbarību, bet arī (labu) sienu grauzējiem, kombikormu papagaiļiem un zivtiņas! :D <3

n/a

sēdēju uz soliņa pie ZA un šņukstēju gluži kā Evija Vēbere kamēr nosala kājas, iegāju Apavi Visai ģimenei un aiz priekiem, ka nolikts autoskolas braukšanas eksāmens, nopirku spilgti rozā Marco Tozzi feikādas laiviņas uz maza, fifīga, stabila papēdīša par 24€!!!

gan jau galīgi nav pa ceļam, bet beibes - tur bija Izvēle lielā izmēra apaviem!

n/a

vakar jau pa dienu bija tā nedaudz jocīgi, bet grūti formulējami. pirms braukšanas nopirku Narvesen kolu, lidiņā apēdu zirņus ar speķi un kefīru (3,40!!), piesēju dūšu, drusku atlaida. braucu labi, rīt skolas eksāmens(atkal). tad uz pulciņu vietu braucu ar taksi, jo sapratu, ka normāli nepaspēšu pēc bērna, izģērba mani pliku un nabagu, bet ko padarīsi, tad jau sāka palikt tā jocīgāk (ko viņi dirš, ka bolts čakarē tirgu, paši vien čakarējiet ar savām drausmīgajām cenām, bet nu poh, skola maksā naudu, citreiz braukšu ar boltu, ietaupīšu vismaz divreiz), paņēmu sīku un jau sāka tā nelabiņi, pierunāju nevis ar diviem tr-tiem, bet autobusu. tur jau sāka kāpt uz augšu, bet kaut kā dzelžaini noturējos ar krāšņām iedomu ainām par to, cik niķīgs būtu bērns ja jāstāv blakus vemošai mātei, ienācu mājās, pa galvu pa kaklu izģērbos, nometu drēbes zemē un skrēju. paspēju uz poda, izmocīju ka man vajag bļodu, mazā mīļā meitiņa priecīgi to atnesa, paprasot kāpēc man vajag un tad tik paspēju ievilkt elpu un pūst. starplaikos piezvanīju kolēģei, ka šodien man ķipa brīvs, drusku mirīju nost, bet tā nosacīti. jo nu visbriesmīgākā lieta, ko cilvēks pats sev var nodarīt ir vemšana, tas ir šausmīgi briesmīgi drausmīgi

no rīta, kad vīrs piecēla (!!) lai sapinu sīkām matus biju gatava šķirties jo lai kādu nožmiegtu, vajag spēt nostāvēt

n/a

pieļāvu stratēģisku kļūdu, savu topiņu iemetot veļasmašīnā kopā ar sīku dvieļiem un peldkostīmiem. smirž viss pēc hlora, kad uzvilkšu, tad es arī

n/a

2025. gadā pie izlasītajām ieskaitītas tikai 14 grāmatas. lielu daļu bērniem priekšā lasīto bezpriģelu nemaz nav ieķeksēts, nu daļa arī ja godīgi, tad drabiņas. šogad, savukārt, esmu izlasījusi jau divas grāmatas kas tiešām patika un bija labas un ar visu aptuveno skaitīšanu, janvārī aplikācija ieskaitījusi ka esmu nogājusi 146 km. jā, ar kājām. vispār jau vairāk, bet tā kā daļa ir tiešām staigājot, arī neslikti

n/a

brokoļu biezzupai (pipari, virces, 2 sīpoli, burkāns, trīs kartupeļi, brokoļa galviņa, kausēts siers) piecepu sīpolus ripās tā lai piedeguši, ar karotīti ielēju marinētu eļļu no sen izēstu papriku burkas, piegriezu palodzes lokus un otrajai porcijai vēl piecepu sēnes un tagad ēdu un stenu cik garšīgi! es agrāk tiešām domāju, ka man negaršo dārzeņi

n/a

"Aizmirstās filmiņas" no 2024. gada vasaras, jūnija beigas.
Gulf of Riga Regatta 2024 buru jahtu parāde Daugavā.
( ... )

n/a

"Aizmirstās filmiņas" no 2024. gada pavasara, maija vidus.
Codes ozols, Zemgales plašā lauku ainava, kuru drīzumā mainīs gārāmejošās RB trases būvlaukums.
( ... )

n/a

"Aizmirstās filmiņas" no 2024. gada pavasara, aprīļa beigas.
Lielais Ķemeru tīrelis.
( ... )

n/a

uzkāpu uz svariem, tagad jūtos resna un bēdīga

n/a

Novakare Daugavgrīvā.
( ... )