Man vienmēr ir bijušas īpašas jūtas pret "papēžiem", tiem, kas komercauto.
Šorīt viens tāds, neizlēmīgi raustoties starp joslu un tramvaja sliedēm un mēģinot ielīst tur, kur fiziski vietas nepietiek, gandrīz izprovocēja man blakus joslā braucošo uz avārijas izraisīšanu.
Pirmajā brīdī pat šķita, ka bija kontakts, bet, pēc apstāšanās ceļa vidū škērsām uz sliedēm un vizuālas auto apskates, secināju, ka, paldies dievam, viss kārtībā.
Tāda lūk piespiedu pilnīga pamošanās un nelielas kāju/roku trīces iegūšana pašā rīta agrumā.

Pēc obligātā workshop pasākuma Bukarestē, 7 cilvēku grupā devāmies trīs dienu braucienā pa Rumānijas lauku rajoniem.
Ceļā devāmies 5. septembra rītā, ar Opel Vivaro busiņu, kura īre izmaksāja ne vairāk, ne mazāk kā 240 EUR. Vēlāk, savelkot galus kopā, secināsim, ka vidējais degvielas patēriņš pa kalnu ceļiem ir 9-10 l dīzeļa uz simtu, degvielas cena ir aptuveni tāda pati kā Latvijā.
( Brauciena karte )

Pirmajā dienā izbraucam pa Transfăgărășan ceļu, kurš notestēts un par labu atzīts benzīngalvu raidījumā Top Gear. Pa ceļam apskatām dambi pie Vidraru ezera, un ceļa augstākajā punktā - Bâlea ezeru.
Aiz kāda no ceļa līkumiem mūs pārsteidz divi suņi ceļa vidū, kuriem, gabaliņu tālāk, seko aitu bars, divi gani un daži ēzeļi iedzīves pārnešanai. Aitas mūs gandrīz apēd.
Nelielu gabalu pirms augstākā kalnu punkta apdzenam divus velosipēdistus, kuri augšā spēj tikt nu vairs tikai stumjoties.
Kalna otrā pusē saule vairs neiespīd, bet skats plakanā reljefa apdzīvotājiem tāpat šķiet lielisks.( ... )

Vakarā apmetamies īru dāmas vadītā Felinarul hostelī (divstāvu gultas 6 vai 8 vietīgā istabā, ar pieticīgām brokastīm sanāk 8.80 Ls no cilvēka) Sibiu pilsētiņā, kuru apskatam gan nakts melnumā, gan rīta gaismā. Jāsaka, ka ļoti patīkama vecpilsēta, ne velti Forbes to atzinis par Eiropas 8. idilliskāko vietu, kur dzīvot.( ... )

06.09.2012. Šodien plānots apskatīt sarkanās klintis jeb Rapa Rosie netālu no Sebes pilsētas, interesanti, ka tūrisma ceļvežos tās netiek pieminētas. Meklējot ceļu uz klintīm, iemaldāmies jaunas automaģistrāles būvlaukumā.( ... )

Tālāk braucam Drakulas dzimtās pilsētas Sighişoara virzienā. Pa ceļam, kā tāds desants, aplaimojam ar fotosesiju vienu drusku erebush rumāni zirga pajūgā. Jāteic, ka mazie ciematiņi ir ļoti kolorīti, bet esot tādam baram, negribas stāties un ar fotoaparāteim biedēt vietējos iedzīvotājus, tāpēc skatus baudām ar acīm.
Sighişoara pilsētā par salīdzinoši mazām naudiņām (ja pareizi atceros, ~ 11 - 13 Ls no cilvēka) sarunājām divvietīgas un trīsvietīgas istabiņas Pensiunea San Gennaro pansijā pašā vecpilsētas centrā.( ... )

07.09.2012. Šodien sanāca grūta diena, jo nolēmām izmest nelielu līkumu pa kalniem, kā rezultātā sanāca ilga kratīšanās pa ne tik labiem ceļiem, kuri visu laiku vijās cauri maziem ciematiem.
Vakarpusē nonācām Brașov pilsētā, kuras vecpilsētā, dēļ piektdienas vakara, bija ļoti daudz ļaužu. Mums gan paveicās ar vakariņu vietas izvēli, jo tajā, kā vēlāk izrādījās, citai tūristu grupai bija organizēts bankets ar vietējo tautisko deju priekšnesumiem, kurus izdevās baudīt arī mums.
Pēc vakariņām caur booking.com uz ātru roku sameklējām viesnīcu Pension Tinelu (14 Ls no cilvēka ar ļoti gardām brokastīm) Brașov apkaimē, kuras saimnieki angliski praktiski nerunāja, bet tas īpaši netraucēja saziņu, un bija arī nedaudz pārsteigti, ka rezervācija veikta caur booking.com.
Viesnīcas atrašanā palīdzēja vietējie taksisti (cik netipiski), jo mazā, necilā ieliņa nebija atrodama navigatorā.( ... )

08.09.2012. No Brașov piepilsētas agri no rīta dodamies pa taisno uz Bukaresti atdot busiņu. Pa ceļam uzbraucam uz pavisam svaiga "bāņa", kurš nav navigatora kartēs un kuram lielākā daļa nobrauktuvju vēl nemaz nav izbūvētas.