Hm. Sākšu ar filozofisko pusi.
Cik noprotu, tad tava doma ir sekojoša (vai vismaz uzvedina): ja tu vēlies dzīvot savādākā valstī, tad tev viņas labā ir kaut kas arī jāizdara. Ja tu vienkārši turpināsi lamāt politķus, krievus, tad arī dzīvosi ar sliktiem poltiķiem, sliktiem krieviem, utt. Tātad ir jāpievinenojas kaut kādai tautas kolektīvajai apziņai, respektīvi, tam, ko sauc par "rautas ceļu" (divdomīgi izklausās, zinu:). Tiktālu viss ir pareizi, taču te nu sākas arī problēmas.
VVF uzskata, ka mums ir jāatgriežas pie ulmaņlaika modeļa, pie tās vienotības un vērtībām, kas bija tajā laikā. Un šeit es viņai totāli nepiekrītu.
Bez tā, ka tas tomēr IR solis atapakaļ, pēc 50 gadiem dzīves citā sociumā to izdarīt vienkārši nav iespējams. Nevari restaurēt sev tautasdziesmas stausu savā vērtību skalā, ja piecus gadus esi stāvējis rindā pēc "žiguļa". Tātad ir jādomā kas jauns. Un jādomā pašam. Jābūt konstruktīvam, nevis destruktīvam.
Nu, un, otrkārt, šāda restaurācija izklausās pēc 40% pasūtīšanas vienkārši dirst. "Nezinām, kā jūs dzīvosiet tālāk, bet mēs dzīvosim tā". Varētu ilgi diskutēt par šo tematu no vēsturiskā aspekta, bet viens ir skaidrs - tas elementāri nav humāni.
Tāpēc savas tautas ceļš ir jānosaka šim parastajam tautas pārstāvim nevis tur VVF, vai nezinu kam. Man tas atgādina spēcīgi 90-o gadu sākumu, kad visi mani draugi principiāli bija izlēmuši nelamāties matom. Pāris gadus nelamājās. Pēc tam tāpat grieza vaļā :) Un ne jau tāpēc, ka ikdienā to būtu atklausījušies, vienkārši ieietas šī lieta, un nevajag no tās baidīties. Savādāk nacionālā identitāte balstīsies uz "kultūrfobijas".
Nekas jau īpaši laika gaitā nav pazaudēts. Tautasdziesmas zini? Līgo svini? Dančus griezt proti? Vēsturē orientējies? Nu tad viss ok. Tā arī ir tā tava nacionālā identitāte un neviens nav spējīgs to atņemt un nav kur tai izšķīst.
Tūliņ scooby arī par okupantiem uzrakstīšu.