hmzzzz..
kaut kā saprotu to sajūtu. starp citu abas - nereti arī naktīs esmu pat no pazīstamiem ezeriem aizbraukusi mājā nepeldējusi, kad sagribās šitādas nakts peldes.....
un pievienojos arī šeitan tam vienam jau, kas par to pirmo iekomentēja. gluži manas domas. risināt vajag ar steigu tās bailes - tb nost dabūt.
piemēram, ar domu, ka neko jau nevari zaudēt, ja tāpat jau nav. vari vien iegūt - abpusēju pieķeršanos :)
nezinu, man kaut kā nav tā, ka tā ieskaidrošana, ka viss būs okej, palīdz. drīzāk palīdz tas, ka vienā brīdī vīrišķis sevi ir peirādījis, ka tiešām var būt okej. bet tam vienkārši vajag laiku
:) es bij domājusi nevis ieskaidrošanu, bet ļaušanos.
ļauties un uzticēties jau sākumā. jo - neviens jau tev pāri nevar nodarīt.
lai nav tā - nemaz nemaz, un tad vienā brīdī pavisam un galīgi, tā ar dziļu pieķeršanos. tādas galējības ne. :) nu kaut kā tā.
nē, man laikam vajag visu palēnām, mani nesabiedējot. kaut kā tā. to ir grūti izskaidrot, jo tas vienkārši notiek :)