nav vērts.
cilvēki ir un paliek monogāmi, lai cik ļoti gribētu no sevis un savām jūtām aizmukt poligāmijā. un ikreiz atkal un atkla atsitas pret to pašu stabu - no sevis neaizmuksi.
turklāt tīri enerģētiski viens-viens ir daudz daudz intensīvāks un spēcīgāks brīdis tavā dzīvē nekā - viss (un nekas)...
:))))))
un open relationship var izrādīties nevis atkāpšanās ceļā, bet tieši pretēji - lamatas.. padomā. ;)
ā, un vēl, ja nav gudri padomi apriebušies jau ;) ;D - ko nevajag darīt - tas ir - taisīt un atstāt sev atkāpšanās ceļus. tad tu beigās izrādies nekurienē un ne uz kāda ceļa. ej uz priekšu, dari ar pilnu krūti, kā tai dziesmiņā - atpakaļceļa vairs nav. tā pa īstam.
.....es palikšu bīstmas, ja savādāk... pamaparam.. ;)
atkāpšanās ceļu man vajag, lai otram mazāk sāpētu pasūtīšana, lai nav nekādu solījumu utt. (tipa sagatavoju jau iepriekš), jo pašlaik manas simpātijas baigi lēkā. man tā ir bieži: aizķer daudzi, bet iekrīt sirsniņā dziļāk tik retais (un tad, kad iekrīt, tad gan ir ujujujujuj)