nu nez, man gan liekas diezgan skaidra bilde.
kaut kad ap to brīdi, kad krima bija tikko pieanektēta, dzirdēju par gadījumu, kad latvijā dzīvojoša, no krimas cēlusies krievu ģimene svinējusi šo faktu kā lielus svētkus, vecmāmiņa torti izcepusi un tā. sou, es varu saprast un pieņemt, ka krimā krievi ir dzīvojuši gadu simtiem un nejūtas nekādai ukrainai piederīgi. a doņeckā un pārējās vietās, kur šobrīd iet vaļā tas cirks, man liekas, tur bija variants "tas sūds nesmird, kamēr to nebaksta" - nu līdzīgi kā dienvidslāvijā visi kādu brīdi dzīvoja draudzīgi (kaut arī tur bekgraunds starpetnosu tenšniem ir tāds, salīdzinājumā pret kuru krievu-ukraiņu attiecības ir totāls ņišķaks), līdz kamēr vairs nē. nēnu, arī krimā būtu gan jau varējis vēl ilgi nesmirdēt, ja netiktu bakstīts.
un otra lieta - aklam kurmim skaidrs, ka viena puse klaji melo. gan saviem iedzīvotājiem medijos, gan diplomātiskajā līmenī. bet tas nav nekas neparasts, valstis karos (un pirms tiem) tā mēdz darīt. tikmēr, arī otras puses rīcība nav vienvienīgi šķīsta - nupat vakar vai kad tai administrācijas ēkai doņeckā pahodu viņi uzmeta pārīti raķešu, bet visi tādi "nēnē, nekā tamlīdzīga, to viņi paši", iepriekš amērikai pateicībā pa kluso aizveda visas savas zelta rezerves, un tādā garā.

reku tepat cibā šodien viens ļoti precīzs vērojums:
http://klab.lv/users/lenora/563944.html

arī, artis šad tad pasviež ļoti labus rakstus par tēmu.