Es atkal neatvados

Es baidos mīlēt.

Debesis šodien ir baltas, baltas. Un koki izskatās kā ar tušu tajās pavirši uzšņāpti. Sarkani jumti kvēlo. Rīt būs jauna nedēļa. Un apkārt viegli elpo cerības gars.

The LORD is my shepherd, I shall not want.

He makes me lie down in green pastures; He leads me beside quiet waters.

He restores my soul; He guides me in the paths of righteousness For His name's sake.

Even though I walk through the valley of the shadow of death, I fear no evil, for You are with me; Your rod and Your staff, they comfort me.

You prepare a table before me in the presence of my enemies; You have anointed my head with oil; My cup overflows.

Surely goodness and lovingkindness will follow me all the days of my life, And I will dwell in the house of the LORD forever. Psalm 23

Laikam gāja labi. (1. vieta)
viss ķermenis smeldz. nogurums. sapulce bija forša.

I feed the pigeons I sometimes feed the sparrows too
 It gives me a sense of enormous well-being

Sievietes krāso seju,matus, nēsā mākslīgos nagus,skropstas, taisa silikona krūtis un ir neapmierinātas, ka pasaulē nav īstu vīriešu.

  Ir svarīgi, lai tad, ja rīt tevis vairs nebūs, tu būtu ko atstājis cilvēcei. Tas, ko es varu dot un atstāt aiz sevis, ir mīlestība.
                                                                                                               (Rēzija Kalniņa)

  http://www.kasjauns.lv/lv/news/rezija-kalnina-atklaj-kapec-vel-nav-precejusies&news_id=18411

Erenštreits ir fantastisks cilvēks. Un viņa acis! Reti kurā cilvēkā gadījies novērot kaut ko tādu.
Es pat neviļus iemīlēju to dziesmu.

Ēdu svaigas Gotiņas.
Garastāvoklis krietni labāks. Forši pa ilgiem laikiem tādu pozitīvisma devu noķert. :)

Ceturtdiena, 13.04.92.
Olga - Valteram

Mīli mani, es Tevi lūdzu. Kamēr lasi manu vēstuli, ne ilgāk. Ir tādas tiesības, un es tās pieprasu.
Mīli mani, es Tevi lūdzu arī toreiz, kad sniegs pret logu krita tik asi, ka darīja man sāpes. Kad es pazemīgi izlūdzos dažas minūtes Tava dārgā, piepildītā laika un ieminējos par dzīvi. Par manu dzīvi pirms Tevis.
- Es neizprotu, - Tu nožāvājies, tā pierādīdams, ka tuvināšanās mēģinājumi jau iepriekš nolemti nevaiksmei.
Citkārt es klusēju. Tu apliki roku ap maniem pleciem un teici, stingi vērdamies līķa bālajās reklāmu sejās aiz istabas loga: - Mēs esam aizņemti, bet burti vienmēr ir melni, brīvi un bezrūpīgi. Varbūt Tu vari man kaut ko uzrakstīt? Es Tev rakstīšu atbildi.
- Pa kuru laiku? - es jautāju
-Tramvajā.
Toreiz metos pie televizora un izslēdzu to. Izrāvu radioaparāta vadu no kontakta un iemetu apklusušo kasti kambarī pie netīrās veļas. Biezie aizkari notirkšķēja - tik stiprām un dzelžainām rokām aizklāju logu, pedantiski aizlokot spraudziņas. Melnajā telpā dzīva palika tikai mana balss. Balss kliedza: klausies...klausies...dzirdi reiz mani pašu!
Neaizvēru acis, lai tumsā neuzgrūstos sev virsū. Tik reālas laimīgu dienu skrandas, kas plandās gar pleciem. Dzidra saule caur nodzeltējušu gardīni uz manas sejas vasaras rītā un kustīgas, kaislīgas ēnas. Uz rupji tēstiem dēļu galdiem cieti, balti āboli ar gaistošu smaržu jumtistabā līdz griestiem. Nospiedu elektrības slēdzi, ieraudzīju Tavu seju un atvēru aizkarus. Jo Tu jau gulēji. Nejauši dziļāk ievilcis elpu un iekritis nebūtībā. Ar to Tu atkailināji manus maldus. Tikai es zināšu, kā tas bija. Katrs pats zinās, kā viņam tas bija.
Pārējie tikai nojautīs.
Mīlot mēs izpratām un glabājām viens otra noslēpumus, par kuriem mums īstenībā nebija ne mazākās sajēgas. Tikai mīlot mēs atvērām acis uz savu tukšumu un vēlāk - naidu. Sākumā man patika Tevis dāvātās smagās rokassprādzes un auskari.
Man patika stāvēt izstāžu prezentācijās un turēt glāzi tik neatkārtojami, ka negribot sajutu sevi par Tavu labāko fotogrāfiju.
Ja nebūtu Tavas noslēgtības...
Dažreiz man šķita, ka esmu tikai plāksnīte uz Tavas mašīnas priekšējā sēdekļa ar uzrakstu "Rezervēts". Man noriebās Tavi draugi, es gribēju darīt viņiem ļaunu. Sēdināju suni ciemiņiem blakus un ļāvu tam izlaizīt viņu šķīvjus. Visiem redzot, dedzināju sveces liesmā matu šķipsnu un iemaisīju smirdīgos pelnus Tavā glāzē. Es sēdēju uz galda un kārtoju zeķbikses.
Ja nebūtu Tavas noslēgtības... Visa mana rīcība tajā iederējās. Tu smējies kopā ar viņiem un gaidīji vēl ko vairāk.
To naudu, ko aizejot paņēmu no Tava mēteļa iekškabatas, atdot vēl nevaru. Pēdējā pusgada laikā tā bijusi mana lielākā nauda.

 Pēkšņi man likās
 Tu esi mans draugs
 un es Tevi mazliet mīlu

 Saule cēlās un krita
 Es biju Tavs Meistars
 un Tu Mana Margarita

 Kad barojām pīles
 Asaras krita Tev lielas kā ozola zīles
 Laiki met lokus
 Dažreiz saule slēpjas kastaņu kokos

 Ja tas no mīlestības, mums taps piedots,
 pēc mums paliks neklātas gultas un iesāktas pilsētas,
 atvērti aizkari, tikko aizskartas lietas un mazliet netīru trauku.
 Ja tas no mīlestības

Lodes cauri skrēja - Es smaidīju.

 Sieviete sarkanā
 Vīrietis melnā
 Sievietes plaukstiņa
 Vīrieša delnā Skatieni
 laizās Lencītes raisās
 Bokseri krīt un aizās
 Atskan nāvīgi smiekli

 Atrast Īsto nav viegli

 Rihards Bargais

 

 There's a place in the sun
 For anyone who has the will to chase one..AND I
 I think I've found mine
 Yes, I do believe I have found mine
 So, close your eyes and think of someone you physically admire
 And let me kiss you, let me kiss you

Tieši tik lai pietrūkst
Viena skūpsta lidojumā.
Un mulsas plaukstas pieķērušās viena otrai
Uz nezināšanu jo savādāk vairs nevaram.
Deviņas pasaules man apkārt
Desmitajā brīnumi
Bet zem kājām sirds par vēlu ieraudzīta
Nobaidīta, samīdīta.
Mazliet jau zinu – tu neesi mans
Bet stāsts šis nav par mums.
Par vienu vairāk. Laika nav.
Spīts atlicis man plaukstā
Un tā otra izsapņota.

Domāju par viņiem. Tik interesanti :)
Vispār neparasti pozitīva diena. Ballīti gan šoreiz izlaidīšu.
Up she goes, up she goes
Un šai dziesmai Harry Tally - Come Josephine In My Flying Machine pievienojas Mariss Vētra ar dziesmu par acīm.

Mani. Izblieza. No. Orbītas.
Laikam būs man arī TĀ jāizdara.

Mana ģimene :)

Doma!
Taisam Free Hugs akciju?