Es atkal neatvados

Tieši tik lai pietrūkst
Viena skūpsta lidojumā.
Un mulsas plaukstas pieķērušās viena otrai
Uz nezināšanu jo savādāk vairs nevaram.
Deviņas pasaules man apkārt
Desmitajā brīnumi
Bet zem kājām sirds par vēlu ieraudzīta
Nobaidīta, samīdīta.
Mazliet jau zinu – tu neesi mans
Bet stāsts šis nav par mums.
Par vienu vairāk. Laika nav.
Spīts atlicis man plaukstā
Un tā otra izsapņota.