Es atkal neatvados

September 13th, 2010

Man gribas skaistas atmiņas.

Šim vakaram ābolu pīrāgs, tēja un dzeja

Ja vēja valoda ir elpa, ieelpo

šo ziemeli velc nopīpētās plaušās

Viss pārējais lai paliek iekavās, tur,

ārpus mums. Šeit izšķiršanas vaļa

beidz pastāvēt. Jau modīsimies? Kur?

Klau! Nežūst asaras uz nomirušo vaigiem

Es sēžu uz antenām pustumsā

Un zvejoju ēnas starp jumtiem.

Reizēm vējš garām man panes

Melnbaltus sapņus. Par Tevi.

Dzirdu čukstus tur lejā –

Bruģis stāsta par sevi.

Dotu visu lai mācētu,

Mācētu dzīvot. Ar Tevi.

Man mazliet reibst galva

un rokas sāk salt.

Tik vientuļi tā. Kāpēc?

Es taču tiku radīta. Lai vienkārši

Vienkārši, mīlētu Tevi.

(K. Ercika)