Es atkal neatvados

satina wrote
on September 13th, 2010 at 09:06 pm

Es sēžu uz antenām pustumsā

Un zvejoju ēnas starp jumtiem.

Reizēm vējš garām man panes

Melnbaltus sapņus. Par Tevi.

Dzirdu čukstus tur lejā –

Bruģis stāsta par sevi.

Dotu visu lai mācētu,

Mācētu dzīvot. Ar Tevi.

Man mazliet reibst galva

un rokas sāk salt.

Tik vientuļi tā. Kāpēc?

Es taču tiku radīta. Lai vienkārši

Vienkārši, mīlētu Tevi.

(K. Ercika)

es paspēšu jūs vienmēr uzrunāt