Es atkal neatvados

Kā būtu būt grafomānam?

Es slēpju savi uzskūpstīto seju

aiz ēnām, meliem, pārskūpstītām rokām,

un mani vārdi dejo riņķa deju

bez sākuma un gala apkārt tavām mokām,

mans mīļotais un mūžam neskūpstītais.

Mēs pieklājīgi paliksim līdz nāvei -

vai ne? - bet lai mūs nosit viena strāva

vai katru savā gultā savandītā

lai vienā stundā mēnessirpis nopļauj.

Es visu lēno mūžu tava topu.

                            (A. Aizpuriete)

Man liekas, ka es kaut ko no sevis esmu pazaudējusi.
Lasu Aizpurieti un kārtējo reizi uzdūros dziļdomīgai rindiņai "Mīlestība ir tik garš vārds, ka visus burtus nekad nesalasīju."
Šodien mūs tā kārtīgi iepazīstināja ar eksāmenu kārtību. Smieklīgi. Uz tualeti mūs pavadīs pie tam vēl fiksēs laiku :D Tas jau tā drusciņ par traku, ne?
Ārā saulains un mājās mierīgi.