| |
[Jul. 9th, 2006|09:10 pm] |
pēdējās dienas es pārvietojos bez apakšveļas. agrāk man tas sevišķi netika, un ilgāk par rīta brokastīm to izturēt nevarēju, tagad, protams, esmu mainījusies.
mani mazliet nomāc karstais laiks. pēcpusdienās nav iespējams darīt neko citu kā vien gulēt un skatīties lētas filmas, ko pat labi aktieri nespēj glābt. līdz ar to, es reabilitēšos un no rītdienas sākšu atpūsties. problēmas, protams, rada fakts,ka līdz pirmdienai manos kontos ir apmēram 0.0 ls, bet tas mani nespēj biedēt. nosapņoju 2 veidus kā sadabūt naudu, kas man itkā pienākas, bet tagad esmu aizmirsusi - Kā! |
|
|
| |
[Jul. 8th, 2006|12:34 pm] |
|
mans draugs ir īsts draugs. šodien viņš man piezvanīja un man tagad nāk smaidi. tikai par to, ka viņš ir, ka viņam ir svarīgi, ka man viss ir kārtībā un, ka ar viņu viss pārējais šķiet čerņa |
|
|
| |
[Jul. 6th, 2006|09:50 am] |
|
bail apdedzināties, viņš mani tikmēr turpina pieradināt. un es mēģinu noturēt uzmanību kā tāda vēsa aprēķinātāja. varbūt jau ir par vēlu. fuk |
|
|
| |
[Jun. 25th, 2006|11:16 pm] |
vēl. dāviniet man sarkanvīnu, ja kadreiz gribas kaut ko uzdāvināt. es tagad turu sev mājās sarkanvīru, lai katru vakaru iemaloktu tradicionālas 1-2 glāzes vīnu:
1. tas veicina asinsriti;
2. palīdz iemigt! |
|
|
| |
[Jun. 25th, 2006|11:01 pm] |
es 100 gadus neesmu ikdienā staigājusi ar svārkiem. tas viss bērnības kompleksu dēļ, ko kādā 4. - 5. klasē radīja zēni, kas nemitīgi cēla augšā svārkus. tā rezultātā es svārkus vispār neesmu valkājusi, izņēmums ir viena jaungada balle un vienas kāzas, kad man bija kaut kādi svētku svārki, kas, komplektā ar mežģīņainu augšiņu, atgādināja kleitu. tāpēc ar visādām freidiskām metodēm varētu iskaidrot manu satraukumu par tiko nopirktajiem svārkiem. izskatos pēc flamenko dūdiņas. bļe, bet veikalos mani nevar laist, jo man ir problēmas netērēt naudu, ja tā ir. ceru, ka neesmu iebraukusi riteņa naudā.
rīt es lidoju uz briseli-piseli. mani mulsina lidošana, jo tad ir jāsēž nekustīgi, lai neizvemtos. mani tur augšā pārņem ļoti stulbas ķermeņu iekšu sajūtas, ka vēmekļu tīkstoklis klauvē rīkles tuvumā, tāpēc nedrīkst kustēties. man tomēr nav viegli. bet tas mani nebiedē, jo mani priecina 3 dienu pazušana, jo īpaši laikā, kad lielai daļai no manis kaut ko vajag. fuk, neko Jums nevarēšu atbildēt, sportotgribētāji, jo ar učuku domāsim par nato iedarbību uz globālo sasilšanu.
man patīk mežaparks un jūrkalne |
|
|
| |
[Jun. 24th, 2006|09:22 pm] |
|
pēc saviem jāņiem es jūtos mierīga, rimta un gudra. |
|
|
| |
[Jun. 19th, 2006|01:01 pm] |
ta. ikdienišķās darba dienās mani tracina toms norde. viņš ne ko īpašu nedara, viņa darba pienākumu veikšanai nepieciešama viena diena nedēļā, bet pārējo laiku viņš ar te, protams, uzturas, izdala kaut kādas kuslas skaņas un ar trulu skatienu blenž datorā, lai refrešotu draugus. tāpēc ir ļoti grūti viņu piesdabūt izdarīt kaut ko citu, palīdzēt aiznest kaut kādas kastes vai tml. visvairāk viņš man besī šādos 3 gadījumos:
a) kad patvaļīgi paņem lietas no mana galda, bieži vien arī neatnes atpakaļ.
b) kad, zvanoties pa telefonu, pēkšņi nogriež tā jau kluso mūziku. tā viņš mēdz darīt rī tad, ja jākoncentrējas (atradis īsto vietu, lai koncentrētos)
c) kas liek savus muļķīgos video ar visu skaņu.
un pāri visam - viņam nepatīk jaunas vai spontānas idejas un viņam nav humora izjūtas. |
|
|
| |
[Jun. 18th, 2006|05:17 pm] |
|
es ar sevi šodien lepojos. mani nepamet sajūta, ka man ir viedoklis par visu. ar katru dienu jūtos aizvien labāk, lai gan šķiet, nemāku vairs iemīlēties. es patiesi lēnām sāku ticēt, ka līdz ar dzīves pieredzes palielināšanos, samazinās arī dabiskās iemīlēšanās iespējas. es ik pa laikam kritizēju mākslīgās attiecības citos, bet pati nu esmu ietigusi visādos sintētiskos sūdos. nekādu naksttauriņu, tik džastins timberleiks un ticība skaistajam. izdomātas mīlestības bieži vien ir skaistākas par dabīgajām |
|
|
| |
[Jun. 16th, 2006|02:29 pm] |
būtu jokaini, piemēram, atkal sākt rakstīt - mīļā dienasgrāmata, šodien man gāja tā un tā un manai sirsniņai atkal šitā. man tādas dienenes ir saglabājušās, un, lasot, atklājas tik daudz un dažādas sarmītes, gluži kā Tu nelasītu grāmatu par savu, bet gan par citu dzīvēm.
šodien esmu tik atbildīga,tāpēc neciešu stulbumu un ietiepību, kas visus manus mazos un lielos centienus sabradā krupju pēdām. esmu arī ļeņina sieva, kas jaunībā skaista, bet beigu beigās sadeg. bet mani mierina tās dažas stundas, kuru dēļ var teikt, ka dzīve ir dzīvošanas vērta. es nemirkšķinu acis un baudu mirkļa burvību. tā lūk.
ja par tradicionālo atskaiti, tas šodien izskatos salīdzinoši neglīta, bet labošos |
|
|
| |
[Jun. 11th, 2006|04:19 pm] |
esmu tik ļoti sajūsminājusies kā mazs bērs par manu vasaras balkānu tūri. tā būs ilgi meklētā izraušanās no tā, kur man vajag uz turieni, kur man vajag.
mums pat vēl nav nojausmas, kur iekļūsim. ogligātie punkti ir Soloniki (māsas vēlme) un Atēnas (mana vēlme), taču labā vilcinu satiksme un vienotā balkānu biļete mums neliek neko plānot. tikpat labi varam ierasties maķedonijā, turcijā, jaundibinātajā melnkalnē vai horvātijā. mēs nestaigāsim tradicionālās tūristu takas, bet meklēsim dažādus sākumus - eiropas sākumu, dievu sākumu, mīlestības sākumu. man nav ne mazākās šaubas, ka tas meklējams tagadējās grieķijas, mazliet turcijas un mazliet irākas teritorijā. lai neskumtu, ņemšu līdzi latviešu mūziku un klausīšos kādā vientuļā pludmalē, pieslēgšu starptautisko pieslēgumu, un celšu tikai tos dažus zvanus, ko pa īstam vēlēšos vai vajadzēs. būšu iedomīga un priecīga kā bērns. iemācīšos orientēties, lai varētu kaut kā līdzīnāies manai lauku kaimieņienei ievai rukšānei, kas tagad kļuvusi par pasaules čempioni orientēšanās sportā.
brīvdienās pabiju vecrīgā (kāds pārsteigums) un laukos. vecrīga šoreiz ir jauko sarunu vieta, ivars ir tik forši rūpīgs, ka man jāsāk piekrist anetes spriedumiem par viņa rūpību, ko es pati dažārt negribot esmu apšaubījusi. laikam iesitu kasparam, jo viņš bija deģīts diezgan, lamājos uz gunāru un smaidīju. domājām par elīnu kolāti un agnesi tomiņu-somiņu. savukārt, sējas pagasts pārsteidz ar katru gadu jo skaitāk kļūstošo sējas skolu. es būtu piecīga uztaisīt tur kaut kādas sporta spēles, pilnīgi žēl, ka šogad jābrauc uz kaut kādu neizteiksmīgo bauskas rajonu. |
|
|
| |
[Jun. 8th, 2006|09:26 am] |
|
šodien ir tāda sajūta itkā es būtu iemīlējusies viņos visos, jo sevišķi kādos 4. Man vienkārši ir drošības sajūta. Esmu atkal mazā, mīļā, kuru ir vērts aizstāvēt. Tikai man žēl, ka mums jāaizstāv vienam otru arī pašu vidū - vienam no otra. Jo ambīcijas tāpat kā apetīte - aug ēdot |
|
|
| mīļā, Laba! |
[Jun. 6th, 2006|11:58 am] |
Mana problēma ir šāda:
viņa saka, ka vairs nekad nerunātu, neatzītu (utt.) viņu, ja uzzinātu, ka viņam ir bijis kaut kas ar citām. viņa par to nezina un jūtas laimīga, bet ir bijis. ko man darīt? man gan liekas, ka labāk ir nesatraukties par sīkumiem un ļaut visiem justies laimīgiem! |
|
|
| |
[Jun. 4th, 2006|10:02 am] |
pabiju baļļukā, par ko ilze klindžāne saka, ka sen nav bijis tāds bučošamās baļļuks - tā kā 18 gados. Jāatzīst, ka daudzi tiešām viens otru mīlēja, arī tie, kas viens otru ieraudzījuši pirmo reizi. mani tikmēr nebeidz pārsteigt asins garša mutē, kas radusies no nervozas lūpu kodīšanas.
man gribas nopirkt kaut ko lielu, jo kontos ir uzradusies daudz nauda, šķiet, nav ilgi jādomā, lai secinātu, ka tas būs ritenis. un vēl pēdējais saimnieciskais komentārs. esmu plānojoša, tāpēc šovasar strādāšu no 26. jūnija - 7. jūlijam, un pēc tam atpūšos līdz septembrim. jūlijs - mans mēnesis, augusts - dažādām super-truper aģitācijas orģijām. viss. braucu uz brīvdabas muzeju nopirkt kaut ko saimniecisku |
|
|
| |
[May. 31st, 2006|09:02 am] |
|
realitātes šovs "Bibliotēka" būs mans nākamais eksperiments. Mana darba bibliotēka ir tik iedvesmojoša, un tās apmeklētāji tik jocigi, ka esmu nolēmusi to izpētīt dziļāk |
|
|
| |
[May. 30th, 2006|04:40 pm] |
|
vēlme radīt bērnu mani nomoka ar katru dienu vairāk. tā ir patiesībā visjaukākā doma, kas man jelkad ienākusi manā 15. autobusa prātā, bet tā neļauj spriest racionāli. tas ir mazliet biedējoši. jo tā nav atbildīga politika ne pret bērnu, ne pret bērna tēvu. lai gan vīriešiem tomēr ar jābūt atbildīgiem. (labi, stulbene, tas pēdējais teikums bija, lai mētātos ar darbas karotēm) |
|
|
| šodienas grābstības |
[May. 30th, 2006|02:06 pm] |
mana jaunā dzīve ir aplauzusi savus radziņus, kad jūtams kaut kas no vecās dzīves. vakar bija mazliet stulbās vecās dzīves, jo atkal atrados uz skatuves ar mikrofonu un divatā ar tādu pašu kompleksaino solitu kā es, triecām vaļā, kurš skaļāk. tā jau var visu kažoku nodziedāt.
"Spalvas pa gaisu" patiesībā ir sterils iestādījums, kurā nevar atrast visādus sīkumus, kas iesit pa galvu. Piem, Depo tualetes uzralsti vai 15. autobusa pasažieri. Par 15. autobusa pasažieriem patiesībā ir stāsts, kas jāpieraksta. Mana vienīgā saskarme ar viņiem ir apmēram reizi divos mēnešos, kad atgriežoties no latgales, izkāpju ķengaragā un man ir nepieciešamība nobraukt divas pieturas līdz mājām ar minēto busu. man tajā autobusā paliek slikti, jo pasažieru sejas ir šausmīgas. pirmkārt, viņas ir neproporcionāls, mazas un garas un ar jokainām acīm. dažreiz man liekas, ka tie cilvēki vispār ir miruši. skaies ir truls, vai arī tāda vispār nav. visapkārt saožams arī aromāts, kas atgādina kaut ko vecu, nav pat konkrēti aojaušams - ko. varbūt tā vnk smaržo ļoti liels vecums, kaut gan autobusā brauc arī pasažieri (ja vien viņi vispār ir), kas atgādina bērnus. tad nu es pētuu šo skatu un kaklā lēnām kāpj vēmekļu priekšnojauta, galva sāk reibt. parasti stāvu tuvu durvīm, lai izdzīvotu. tā lūk man iet tajā autobusā. vienu dienu paņemsū piknika grozu, un iesēdīšos tajā mistiskajā autobusā pavadīšu ilgāku laiku, lai veiktu pētījumu, sekošu dažiem pasažieriem uz mājām un tādā garā.
tad vēl es šodien veicu pētījumu bibliotēkā. aizslāju palasīties sieviešu žurnālus. jāuzina, kas šovasar modē un tā. bet ar otru aci (lasīju tātad ar vienu) vēroju cilvēkus. secināju, ka vairumā gadījumu cilvēki nāk uz bibliotēku ar skaidri zināmu mērķi - man vajag grāmatu "vadības sistēmu reforma". tas ir labi, jo mērķis arī aizved pie miljona. bezmērķīgi sēdēt bibliotēkā un šķirstīt to, ko acis rāda, ir slikti. tātad es esmu slikts. un man nebūs miljons. labi, tas bija joks, tieši bežmērķīgi šķirstot šo un to var atrast ko interesantu. Tā šodien es laikrakstā Latgales Laiks atradu romantisku un patiesu mīlas stāstu par jauniešiem, kas 1936. gadā abi noslīcinājās, jo vecāki viņiem neļāva būt kopā - latviešu Romeo un Džuljeta. Izkopēju šo stāstu arī priekš Jums, draugi. Ievai Jonaitei piemēram ļoti patika. |
|
|
| |
[May. 28th, 2006|10:31 pm] |
viņa ir iemīlējusies, sapņo par visām tām tradicionālajām lietām no romantiskā gala, viņš it kā ar. bet nevienam jau nav plāna, ko darīt, kad sākas tas skaistais kopā būšanas laiks.
daudzi sapņo par miljonu, bet nekad neiegūst to, jo nezin, ko ar to darīt.
citu mērķis ir papīrs, kas apliecina augstāko izglītību. un ko tālāk?
māja, mašīna, ceļojums reizi gadā? bet kāpēc? un kas tālāk?
pārāk daudz mirklīgu iegribu, pārāk maz lēnprātīga miera.
gribu būt uz rīgas mola, nekad neesmu tur bijusi. viss. rītdiena ir tam kā radīta. |
|
|
| |
[May. 28th, 2006|10:13 pm] |
|
es esmu mierīga, skaista un rimta. es sev šonedēļ patīku, jo valdu pār sevi |
|
|
| |
[May. 6th, 2006|03:29 pm] |
|
jā, un 6dienā esmu darbā. ja 5dienās jūtos pārāk vārga, lai būtu darbīga, 6doienas ir tīri piemērotas, jo sevisšķi tādēl« ka neviens netraucē ar kunkstiem un klātbūtni. Ja nu vienīgi dzintars ābiķis dažkārt nobiedē kā šodien, bet tas nemazina manu darba atmosfēru. Un ja Jūs zinātu, kā man šodien patīk Rīga, mīļie! Jā, un vēl Ulvis Urtāns |
|
|
| |
[May. 6th, 2006|02:57 pm] |
|
šodien Rīga izskatās tik lepna, kā pusmūža krievu muižniene-atraitne, pārskatot rudens ražas krājumus, kuros gan jūtami bālu vīru reto sviedru nospiedumi. Rīga priecājas un grūstās pie degustāciju galdiem. Ko tik neizdarīsi, lai tiktu pie kriksīša siera, ja tas nākas pa brīvu. Rīga smaržo pēc desām un šašļikiem un turpina būt nekaunīgi tīra. Man patiesībā prieks ka ar laiku nav mums pielipusi tā - mest visu zemē - mode, kas vērojama vairākās Eiropas lielpisētās. Rīga ir iedomīga un smejas par šveiciešu un somu faniem, kas brīnās, kur vēl var dabūt tik lētu alu. Tikmēr nabadzīgie studenti atzīst lētus dzīvokļa tusiņus, jo tur alus maksā tāpāt kā lielveikalos |
|
|