|
Jun. 25th, 2006|11:01 pm |
es 100 gadus neesmu ikdienā staigājusi ar svārkiem. tas viss bērnības kompleksu dēļ, ko kādā 4. - 5. klasē radīja zēni, kas nemitīgi cēla augšā svārkus. tā rezultātā es svārkus vispār neesmu valkājusi, izņēmums ir viena jaungada balle un vienas kāzas, kad man bija kaut kādi svētku svārki, kas, komplektā ar mežģīņainu augšiņu, atgādināja kleitu. tāpēc ar visādām freidiskām metodēm varētu iskaidrot manu satraukumu par tiko nopirktajiem svārkiem. izskatos pēc flamenko dūdiņas. bļe, bet veikalos mani nevar laist, jo man ir problēmas netērēt naudu, ja tā ir. ceru, ka neesmu iebraukusi riteņa naudā.
rīt es lidoju uz briseli-piseli. mani mulsina lidošana, jo tad ir jāsēž nekustīgi, lai neizvemtos. mani tur augšā pārņem ļoti stulbas ķermeņu iekšu sajūtas, ka vēmekļu tīkstoklis klauvē rīkles tuvumā, tāpēc nedrīkst kustēties. man tomēr nav viegli. bet tas mani nebiedē, jo mani priecina 3 dienu pazušana, jo īpaši laikā, kad lielai daļai no manis kaut ko vajag. fuk, neko Jums nevarēšu atbildēt, sportotgribētāji, jo ar učuku domāsim par nato iedarbību uz globālo sasilšanu.
man patīk mežaparks un jūrkalne |
|