neapciemojot – tad jā. bet drīzāk jau pretēji, proti, ja nevedīsi uz slimnīcu un ļausi vnk mājās nomirt (lai arī sirdzējs pats to ir lūdzis), tad šķiet, ka neesi darījis visu, ko varējis, visu, kas tavos spēkos, iespējās un pienākumos.
par nāves tēmu – mēs gan ar vīru, gan mammu esam izrunājušies krustu šķērsu kā un kur gribētu tikt katrs apglabāts vai izbērts, lai arī visi šobrīd gana dzīvelīgi, bēres nav bijušas aktuālas vai apmeklējamas.
bet tas, ka miroņi ir pārāk 'neredzami', nepieredzami, piekrītu. ārpus apglabāšanas esmu bijusi tikai vienu reizi vienā istabā ar mirušo, bija ļoti biedējoši, pieiet klāt es nespēju. |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}