Laiku pa laikam ir tādi posmi, kad man nepatīk darbs. Nu nekāds, nu tā ka nekādi, neko negribas darīt. Tā, ka varētu kļūt par vienu no tiem, kas raud par pirmdienu jau sestdienas pēcpusdienā un postē visādus jēlus jokus par to kā imitēt darbu darba laikā. Gribas naudu, bet ne darbu, neinteresē sasniegumi, mācīšanās, izaugsme, tas viss ir vienaldzīgs. Gribas saritināties gultā uz kādu mēnesi,- lasīt Rīgas laiku, Ir Domnīcu, refrešot Satori, paralēli citā tabā lūkojoties pēc vislabākajiem auskariem Aliexpress 5 euro robežās ieskaitot šipingu un asprātīgiem sūdiņiem, kas atrādītu manu intelekta pilno personību draugiem uz kamīna dzegas.
No otras puses, ja man atņemtu darbu un skolu, kas gan tur paliktu pāri. Darbība, pat ja bezmērķīga, tur mani kopā stingrā ietvarā neļaujot izšķīst glutonijā un laiskuma izraisītās skumjās. |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}