ja tā padomā tad es uzrakstīju galīgāko sviestu, neko tik normālu lai nopelnītu 4.
a žēl.un bija tak iespēja šmaukties, bet es neko.
jāpavingro :) un beztolkā jāieliek beigās smaidiņš, lai gan nav par ko smaidīt :)

savāda diena, varētu pat teikt nekāda, kkur esmu atstājusi pa ceļam sevi uz mājām braucot.

4. gadi

piecēlos it kā no pohām, taču salds bija miegs.
tajā aizmirsās viss ,kas notiek reāli un es smējos pa to, kamēr cilvēki gaida kamēr nožūs tenisa laukums, viņus no kājām notriec stiprais vējš.
nedēļa pieņemism ir pagājusi un es beidzu sērot, tā bija viena skaista nakts, ar to arī pielieku punktu.

ir tādi vakari , kuros vari klausiiities vienu dziesmu kaut vai ašpadsmit reizes, ne jau tāpēc , ka baigi patīk, bet uzslēdzās un citu slinkums pārgriest, lai arī mazliet patīk
šoreiz ald grupas izpildījums.
šis liekas arī ir tas vakar , ka šķiet, ka kaut kas ir jāsagaida, bet diez vaj sanāks.
gada apņemšanās ir noskaidrota- nedarīt tagad to, ko daru- gaidīt vai kkas sanāks, bet kad viss top skaidrs netērēt laiku, nevajadzīgām lietām, nemēģinot panākt dikti savu, ja situācija ir skaidra.
labi, pagaidām vēl nav skaidra, bet tikai nojaušama
un tad vēl ir vēl viens- uzdrīsktēties vairāk, ne jau tā kā pa trako, bet tad , ka ir izvēle pateikt savu, nevis noklusēt...
bet vispār tās jau nav nekādas apoņemšanās.....
un pārāk skarbi un nesaprotami tik un tā es te rakstu.
palasīšu ko citi raksta.

fantastisks vakars
bet tad jau redzēs kā turpināsies

šitais pārdzīvojums ir jāieraksta, par cik man pašlaik viegls prāts uzdrīkstējos ielūgt kādu kādu pasākumu uz kuru es negribu iet dikti, bet gribu iet ar to kādu.
pašlaik es nenosodu sevi un ceru ka nenosodīšu,jo uz tiem, kas dzērumā neapvainojas...
un tad jau redzēs.

un tā iezogas graizsirdība, ka dzirdu, ka māsa moš brauc uz angliju(da ne jau pa angliju, ne jau par vietu uz kurieni brauc, ne jau pie cilvēkiem pie kuriem brauc)
bet gan par veidu kā...stopi, mana atbildības sajūta ir jānogalina un brīvības gars jātlaiž(turpinājums teikumam līdz ko dabūšu to sūda papīru par augstskolu, jo tas man liekas tā pat kā ar tiesībām-noliec un zini, ka nākotnē pa to vairs nevajadzēs satraukties un šad tad noderēs)
bet man tiek piedāvāts pilnīgi drošs brauciens uz dāniju pa 82ls, ko varētu atļauties, bet es vairs tā negribu. būs jākrāj Austrālijai(te man iejautājiens tev Edžamon- pajautā Omai vai šī aizrakstīja radiem?)
bet tā divas dienas esmu viena pati dzīvoklī un jūtoes labi, jāiet tik pēc 20 min uz wc , jo pa šodienu kopumā izdzerti 6l viss kkā.
cilvēkam tomēr ir par daudz un viņš nevar apdomāties pat ja nav tv , bet ir internec....
man vajag mežu un mieru un klusumu.miers un klusums man ir, bet ārā ir pa aukstu.
un jāaizbrauc kādreiz uz Mitra Gora- laikam tā to Kustaricas vietu sauca(ar stopiem)vasarā :) :D
atlaidīšu un būšu bezatbildīga(lai arī kā es smejos par pēdējo teikumu)

nu nemāku es izturēties pret vīriešiem, nu bāc un flirtēt arī nesanāk, liekas līdz galam nespēju kko sevī pārkāpt - visrdīzāk domu, ka tiešām viņam varu patikt un no sajūtas ka nekā taču nav.
kā ieskrien prātā doma, vai maz es viņam patīku? tā viss jau sen ir beidzies, vēl nesākoties.

viens mans paziņa skupē - tb skype ir ierakstījis - sasodīts uzvarētājs, es tagad šo gribu attiecināt uz sevi - jo atradu to, ko jau ilgi meklēju draugos :D
bet tā baudu brīvlaiku un varu teikt, ka pilnībā esmu atslēgusies no mācībām un arī darba.
pie alfas 50m gara slidotava- rīta ziņas pa swh
un 3dienas latgales džungļos.
gribu jauno gadu un liepāju

šodien braucot un elpojot gaisu un saules starus mazliet sapratu, ka varētu būt laimīga, bet kkas traucē.
un tad atnāca tests AE un laikam tas bija, kas traucēja.
bet nē
arī tagad sēžot ir kkāda sajūta, ka kkas nebūis labi.
fakinā intuīcija vai da vienalga kas tas ir.
esmu rupja tikai domās un ar sev tuviem cilvēkiem (atskaitot ģimenes vecajos)

reel big fish
kā es gaidu, atzīstos, no sirds gaidu.
bet cd ar viņiem pazudis.

ir apnicis satraukties, cīnīties, mēģināt panākt kkāds uzlabojumus, nekas nav manos spēkos.
lai būtu labāk.
bet tālākais jautājums ir - kā lai es ar to dzīvoju?

man gribeetos teikt ka ar visu ir visur pakaaljaa, bet kkur tas viss pa celjam paliek smiekliigs un vienaldziigs, nenomirshu pa sho nedeelju un dziivoshu.
paljaaviibaa uz to kas notiks

no rīta velku zeķubiksi kājā- domāju bāc kāpēc viņa tā spiež ceļa rajonā- bet neko neizdomāju līdz galam- jo jāsteidzās- nav laika- busu kavēju.
pirmās lekcijas laikā tikai attopos, ka vēljoprojām spiež, sāku apčamdīt ceļa daļu- velkot zeķubiksi kkādā psihiski neiedomājāmā veidā biju arī pie reizes uz kājas uzvilkusi matu gumiju :D
nostaigāju visu dienu, vēnām klājās slikti, es tikai vakarā atkal atcerējos.
māsa par to ierēca

ir gulēts bet izjusts tas nav plakstiņi smagi un tikai papusei sagatavots referāts ar cerību, ka pasniedzējs kā vienmēr lekcijas laikā aizmigs :D
tālāk - ha tālāk rīt ir 3diena un pēcd tās 4diena :)

ir kkur mazs prieks jo viens ref ir uzcepts. tagad paliek - vēl 3 referāti
un vēl viens it kā ja grib tad var ja ne tad mutiskais Taurēns.

ja es izdzīvošu šīs te divas nedēļas tad:
1) dzīvošu
2) sesija būs salīdzinoši - nieks!

es iedomaajos padomaat par Liepaaju.
Tai pilseetai tieshaam kkas ir iekshaas , jo daudz taa pievelk.
aizbraukshu uz austraaliju ( :D ) un tad kad atgrieziishos vareetu maaciities un straadaat liepaajaa
shis ir jaaapdomaa, taa pat kaa tas- ko man dariit ar savu dziivi


un atziishos sevb, ka jutos mazliet kko piekraapusi sevii, ka iazgaaju eest uz mako donaldu, bet mani visi ir pametushi- nu nav ar ko paeest kopaa- nav!!!! ;/

izlīdu no vannas, lai arī ūdeni nesarījos jūtos kā ūdensgalva.piebāsts ir bet ārā nenāk.
satiku klasesbiedri, mulstu no tik jaukas izturēšanās, manējā vairs sen tāda nav, nu tik ātra atmaigšana pret svešiniekiem vai tik sen neredzētiem cilvēkiem.
aktuāls jautājums Krievijas būšanas, man vēl aktuālāks, jo referāts par ekonomiku Baltijas valstīs jānobeidz, tas tikai nozīmē to, ka Krievijas vārds tiks pieminēts ne reizi vien.
aizlidot uz marsu.
bet vispār ja atmetu savas jūtas pret Latviju un cilvēkiem, tad ar steigu jābrauc uz Austrāliju.
un šodienas zobārsts man izurba 2 zobus un vēl skatīsies vai nāv kāds caurs.man smaganas pa daudz asiņojot, un teica, ka tās jāstiprina mājās tīrot saasiņot viņas ar- tā kārtīgi berst pa smaganām, ar zobu diegu mocīt un tā viņas tikšot norūdītas.

jau sen pret sevi veicu šādus sado mazo veidus, tikai citos aspektos, emociju.

patīkama saruna ar māsīcu, forši, ka cilvēks spēj pateikt un iepriecināt tevi tajā , ka varbūt tu nemaz neesi tāda cūka(šis vārds nav lietojums kā apveinojums šai dzīvnieku sugai, bet gan cūciskām un riebīgām izdarībām) kā par sevi domā :)
un blakus man sēž onka, kas iegrib\mis loterijas ``keno`` skaitļos, grib vinēt miljonus...vai tā ir dzīves mērķa īstenošana, vinnēs un no laimes nomirs, kur paliks nauda?
un tai pat laikā kā gan savādāk viņam dzīvot? kā piepildīt tā jau pusnodzīvoto dzīvi?
dzīvības skaistums un nenovērtējamība, tie ir tie vārdi, kas pa smadzeni kustās.
skumjas un gruzoni(mūsdienu leksikā)ir velna (un šoreiz lietoju šo primitīvo vārdu, lai izceltu lietu patiesumu) labs ierocis, kā likt cilvēkam justies nekādam, un ja jau tu jūties nekāds, nekādas labas lietas paveikt tev neizdosies.
turpini šo pozitīvo gultni, atceries tās naktis, ka aizmiedz ar smaidu sejā par foršo.
iesaku iesaku iesaku filmu ``yes``