visdrīzāk jau tas ir neintresanti, jo cilvēki visu laiku atkārtojas, bet fakts tā cilvēka dzīvē, kurš atkārtojas tik un tā paliek - tas ir - nedisciplinētība, lai beidzot pabeigtu kaut vienu referātu no 3 tuvākajiem.
ja tā skaita - nu jāpārvar man šis decembris un janvāris, jātiek tālāk. un tad? hmm un tad ko? nezinu, principā man liekas, ka neesmu neko guvusi- pašlaik, esmu stulba un viss.
un teksti pārāk triviāli man un noskaņa arī.
gaidu galda tenisu, tas pašlaik uzsit asini.


šodien toties bez mūzikas mēģinājam izrādei deju- tā neko sev var palēkāt. tas labi tas labi, tad sanāk man fiziskās aktivitātes 4x nedēļā- tas labi tas labi.
un ēst vajag mazāk un vispār man gribas ne slapjo sniegu, bet to kraukšķošo zem kājām, tādu kad paņem kartupeļu cieti un mīca viņu kādā maisiņā, tādu ziemu, kur sniegs turās un kupenās saburās un vārtīties var, bet lai ne paarāk auksts - pasūtījums nr 2.

tagad vismaz skaidris, ka varēšu sēdēt piemēram arhīvā un tur jau kko drukāt uz kompja, jov, portatīvais uz kādu laiku ir mans.
Einārs ir izcili stulbs - mīļā nozīmē, taču arī nokaitinošā nozīmē.

klīrigs vai jūz ziniet kas tas tāds- es tagad jā- referāts prasa savu- iebraukt ekonomiskajās fīčās.

gribu 4dienu, kad galda tenis ir :D
un naudas man pašlaik nav.fak.
30nov. vismaz ska nakts un kkas andrejsalā.


es rakstu tikai tāpēc, lai rakstītu. viss es sev apniku.liekvārdīgi.

kas Tevi varētu atbaidīt no kāda cilvēka?

ir pilnīga kkāda nerealitātes sajūta
jo varbūt ka visu dienu galva griežas tāpēc. pa nakti braucu pakaļ tēvām, no rīta kāds- domāju, ka māsa staigā pa manu istabu, izlikos guļam, lai datoru neslēdz iekšā, beigās no rīta viņas tomēr nav.ejot pa ielu liekas nereāla sajūta, ja tomēr man izdosies pabeigt bakalauru.
mēs kursā paliekam arvien mazāk. tik vēl daudz kas priekšā, taj pat laikā kkas jau ir pagājis.
dodiet man prieku, iedod man prieku un spēku - nenojūgties , bet turpināt.
pagātne ir kā kkāda veca smirdīga lupata, kas pielipusi tev pie kājas un velkas līdz.tā atgādina par sevīm, tā traucē un smird. taj pat laikā tā ir kā atslēga pie pateicības un ticības.
esi mans draugs.

kkāda šausmu filma par atdzimušu Van Gogu mūsdienās :D
un tā ļauju vaļu atmiņām, kuras skatos bildēs, pārāk daudz skaistu mirkļu, bet tagad nekā no tā.
dabūt ko jaunu vajadzētu. aizmirsties un mēnesi aizlaisties.
galda teniss atkal man nāk modē.
es lūdzu kko jaunu, kko , kas liktu aizmirsties.
mani teksti ir patētiski un zemi.

atgadinājās man dziesma


ļaudīs tu esi sekls, bet kad vienatnē var noslīgt domu dziļumos...
kāpēc tā?

neticami ātri apskrēja laiks, pat ātrāk it kā galerts sacietētu, ja sacietēts leito uz terminu galerts.
izkāpdams no tramvaja kurā bija novērojis daudz dīvainīšu un ambāļu atklāja, ka pats šķobīdams seju bija viss dīvainākais no viņiem visiem. Viens ir skatīties atspulgā un redzēt sevi, otrs ir skatīties arā nakts gaismās, bet trešais vērot citus, citu attieksmi pret notiekošo un domāt viņu domas, nevis savas.
reizēm šī spēle viņam likās pārāk aizraujoša un tā viņš varētu dzīvot, šķita mūžīgi - domājot citus, domājot citu varoņdarbus, precīzāk lielāko dienas notikumu. sevi atstājot nomaļus, bet tai pat laikā šī ``no vērošana`` kļūtu par viņa paša lielāko un varenāko darba dienas veikumu.
Taču jatgriežās pie mirkļa, kur viņš izkāpa arā no tramvaja, liekas lomas mainās- tagad viņu kāds var novērot, kas skatās caur logiem, tēlojumam ir jāpaspilgtinās, viņam jākļūst vēl dīvainākam. aizraujoša pastaiga, sevi iecelt aktiera kārtā un izspēlēt etīdes, ko prāts uzbur. šausmeni. pakaļdzīšanos- iedzinēja lomā vai bēdzēja ādā. romatisko pilsētas nakts izjušanu. tēlot kādu gidu, kas angļu mēlē stāsta svarīgākos vēstures apkaimes notikumus.

cilvēks acīmredzami tā var aiziet pa pieskari. taču varbūt tā ir vienīgā brīvība, kur viņš nevis tēlo priekš citiem, bet priekš sevis, lai sev ir intresanti, lai sava dzīve beidzot likots filmas cienīga.

un tad, un tad viņš bieži domāja par mājīgāko kafeinīcu kur pārdotu tējas, tikko uzvārītas, savāktas- jo nesen citā siltumtelpā izaudzētas, jā un tur klāt cukura vietā dotu medu.
bet vistraģiskākais ir tas, ka šie brīnumi kādā mirklī apstājas, jo tu sajūties viens, bez domubiedra. bet vai tad kāds šādas domas saprastu, gribētu arī tās izdzīvot?
laikam gan tieši šīs domas bija tās, kas viņu veiksmīgi aizvadīja prom no ikdienas raizēm, tādas pašuzburtās pastaigas, tad bija un tad varēja aizmirst sāpes par vientulību, nesaprašanu, savu nepiemīlīgo izskatu, radinieku runātajām blēņām, pazaudētajām dzīvēm, pasaules samaitātību un vis beidzot aizmirst par pasaules sāpi savās etīdēs to izspēlējot līdz galam.
taču šis džeks nebija Hrušķovs, kur nu vēl Brežņevs. tās bija tāds kurš gribēja pasaulei izkliegt savu sāpi un tad varbūt arī pasaules sāpi kopā.


Vēl viņš darīja viss visādas dīvainas lietas.bet principā to varētu nosaukt par pārāk lielu TV ietekmi uz psihi - ikreiz kad mājās tika gatavotas vakariņas un ja mājas iedzīvotāji nebija vēl mājās :) viņš ņēma un skaļi runāja pie sevi, pietēlodams ediena šovu. tad kad viņš izgāja dārzā uzsmēķēt, atcerējas atkal kādu filmu, bet to mēģināja izdzīvot ar savām izjūtām. principā romantiķis.
lielākais sapnis viņam bija atstāt ko paliekošu, lai cilvēkiem prieks. bet to tik ātri viņš nespēja izdomāt, jo viss šķita tik banāls vai kādreiz jau pateikts,izdarīts.
ja būtu viņam gribēšana tieši tādu sludinājumu viņš ieliktu: `` pērku idejas par to, ko kāds cilvēks varētu atstāt paliekošu, lai cilvēkiem prieks`` un te nu varētu izdomāt ļoti intresantas un pliekanas atbildes, par kuru arī varētu būt vērts pasmieties.
-Kad man būs mašīna!!! viņš bieži domāja, viņš vispār domāja, pa gabaliem - kad man tas būs, tad....tad viņš teicās, ka dzīve sāksies tā pa īstam, taču aizmirsa, ka gadi tikšt arī gaidīšanas mirklī.
un vispār man šis cilvēks patīk visvairāk, tad, kad viņš spēlē tās etīdes, vēro cilvēkus, domā gaišas domas par to kā palīdzēt citiem.bet vis pārējais gan ir nelietojams. un tas būtu tas, kas viņam būtu jaīzdara - jāizmaina sevi, lai sev patiktu un cilvēkiem patiktu un atstātu ko paliekošu- smaidu sirdī.





pauzīte un tālāk lasāmais, man nesen izlasītais.


Slava Tev, kas sauci mani dzīvībā,
slava Tev, kas man atklāji Visuma skaistumu,
slava Tev, kas caur debesīm un zemi
atvēri man mūžīgo gudrības grāmatu
šīs pārejošās pasaules klēpī,
slava Tev par apslēptajām
un atklātajām žēlastībām,
slava Tev par ikvienu nopūtu,
ko izelpo manas skumjas,
slava Tev par ikvienu soli manā dzīvē
un par ikvienu prieka brīdi —
slava Tev, Dievs, mūžīgi!

Slava Tev, kas izcel no zemes dzīlēm
krāsu, garšu un smaržu bagātības,
slava Tev par dabas brīnišķo skaistumu,
slava Tev par Tavas gudrības dziļumu,
kas atspīd pasaulē,
slava Tev, kas iededzi mūsu priekšā
mūžīgās dzīves spožo uguni,
slava Tev par cerību uz skaisto,
kas pilnīgs, nepārejošs un neaptraipīts, —
slava Tev, Dievs, mūžīgi!

Slava Tev vakara rāmajā stundā,
slava Tev, kas liec valdīt pār pasauli dziļam mieram,
slava Tev par solījumu mūs modināt priekam
dienā bez rieta —
slava Tev, Dievs, mūžīgi!
(copy / paste variants)

garas vētules draudzenēm ir kāpēc- tāpēc lai pastāstītu kā tev iet
vai lai kārtējo rezi pārmaltu savu bezcerīgo dzīvi.
ha!
moš ne viens no šiem.
tika uzrakstīt kontroldarbi 9klasei, 6 klasei, 8 klasei, ko par laimi varēšu arī izmantot 7 klasei, bet vēlāk.
testā dabūju 3. izrādās es tiešām esmu stulba. neko nezinu,bet reāli.
kas to būtu domājis, ka lekciju neapmeklēšana tomēr ir debīls pasākums, jo tu pac kļūsti debīls, bet darbs prasa savu upuri.
kko šaj situācijā neieredzu, par kko smejos un par kko raudu.
un viss vairāk, ja es būtu cacīte, teiktu es gribu laimi dzīvē.
bet tomēr man vajag mieru un prieku, kas būtu pilnīgi.
un vispār lose.
piešķir manai dzīvei asumiņu!
rīt pienvedēja piedzīvojumi un 6dien gaujart- izrunā gožār. :)
bet nu tad jau.
un es zinu, ka bārstos ar liekvārdību.bet taču pauzes ir jāietur.
neiemīlies tajā, nemīli to - kas sevi mīl vairāk par visu.
!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!un nesniedzies pēc mākoņiem, ja zini , ka vari apēst cukurvati!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!

http://www.twidog.ru/53/


turpinu neko nedarīt

var pamanīt aizraušanos ar vārdu sasodīts manā leksikonā.
bet kāpēc tad debīli. jā es noskatījos šovu dziedi ar maizi un visu laiku šo šovu skatoties manā sejā bija neviltots cinisks smaids, it sevišķi brīžos, kad redzēju ellas bruvīgo smaidu un tomēr kkur man patika , ka viņai tika iegriests un neuzvarēja, jo tā tonna kosmētikas uz viņas sejas noslēpj to, ko varbūt vajadzētu uzsvērt- viņas jaunību, kad viņa vēl ir skaista bez visa tā.
neesmu pārliecināta un nezinu vai horeogrāfs arī māca viņai smaidīt, ja tā tad šo smaidu viņš noteikti sauc par ---> tikko mazais bērns piedirsis savas biksītes, bet pret ciemiņiem vajag izturēties laipni.
es atvainojos tiem, kura jūtas aizskaru, bet tās tik tiešām ir manas domas, lai gan jau pirmā lietā jums nāktos mani kritizēt pat to, ka es vispār noskatījos šo šovu.


un rīt tests, neko nezinu.00:00 sākšu mācīties.
un sākas projekts - izskatās daudzsološi. :)

mans pēdējais posts vienkārši ideāls- slēptais.
tad kad kāds uzlauzīs varēs pasmieties.
es jau sen esmu nolaidusies no dzīves ideāliem, bet nepamet sajūta, ka karājos vai sāku karāties pārāk zemu un nezinu īsti kas ir vainīgs sabiedŗiba vai es un vai labāk dzīvot reālajā dzīvē karājoties zemu vai labāk uzspūst rozā mākoni un domāt, ka visi mani miil un drīz uz ielas es atradīšu daudz naudas ar kuru es varēšu palīdzēt aafrikas bērniņiem, pirms tam gan nopērkot villu martu un šmotkas.
rozā vairs nav manā leksikonā- jāsaka paldies, bet nu ir grūtāk daudz grūtāk.
es tevi nekad tomēr negribu pazaudēt - mīļi kaitinošā sirdsapziņa.
man ir jāmācās būt blondākai? [!!!!]
un jjā nemēģiniet man iestāstīt, ka cilvēks ir labs

nekā nav, ja bučo to, kas sirdī nav.
taču izklaides kā nekad agrāk.

kur ir mana māsa?
vai viss kārtībā?
principā vecāku uzdoti jautājumi :D

es gribētu, lai Vīķe izveido partiju, tas varētu izvērsties gana interesanti.
cerīgi! [?]
un jā ar baidīšanu par elles liesmām nekur es tālu netikšu un pats baidītājs arī.
mana māsa ir kku Eiropā.

par cik Tu esi tālu, ir jāķerās pie kardināli stulbiem apsveikumiem -saturies!!!!!
 ceru , ka sanāks. šitas sveic Tevi, es sveicu Tevi, mana mamma dod sveicienus Tev, mans suns sveic Tevi, tēvs arī saka, lai sveikta tiec un daudzi citi Latvijā izjūt Tavu trūkumu - nebūšanu šeit.
21. gads ir svarīgs, bet viss ko es šeit muldu, nav ne uz pusi tik svarīgs.
aj bāc, galvenais nopriecājies par šito visu, lai arī orģinalitātes pietrūkst, Tev tak apliek 21, tagad par muļķībām vairs nevar domāt.
vot - bet galvenais - mīli!

http://209.85.135.104/search?q=cache:33-3EY55rI0J:www.abdet.com/photo-galleries/sanchet%2520circuit/+sanchet&hl=lv&ct=clnk&cd=1&gl=lv

izskatās, ka dienas nobeigums mani pacilāja, lai gan dienas iesākums bija sūdīgs.
no rīta, nekam nederīga un spītīga, neticīga, līdz vakaram zinot, kam es gribu un kam es piederu.
uzcepu vēstuli Katei ar domām, kas tiks nosūtīta caur Edi
un vai man braukt pa 170ls uz dāniju?

beidzot kku pa ilgiem laikiem ir sasniegts fināls.
dzīvojam savu dzīvi.

pēdējā laikā prātu pāršalc fascinējošas domas, navinkas, priekš manis.
taču
mēs esam pēdējā paaudze, kuriem bērnības foto ir melnbalti
draugos lv ir izplatījusies sava veida sērga ar slaidšoviem un bildēm iz dzīves, turklāt tizlu mūziku fonā( visi uz pjedestāla izliek sevi)
tēva atziņa - līvu akvaparks ir kā būris kur visus sadzen iekšā un liek justies izklaidētiem, bet patiesībā tas ir sava veida būris.es domāju: tāpēc tiem cilvēkiem kam tas patīk, lai aiziet uz zoodārzu un tur redz kā izklaidējas, nerunāsim par cirku.(pavērosim sevi no malas)
principā katrs no mums kkur savā ziņā ir atkarīgs, tikai jautājums, kad un kā var sākt cīnīties ar to, ja vislaik bail no nebeidzamā apļa atkārtošanās metodes???
pēdējā laika skriešana, divās pēdējās dienās ir aizmirsta, nedomājot par sekām, tiek darīts nekas.
līdz ar to vai ir labāk, nezinu ir mierīgāk, bet nekas atnāks 1diena un atkal varēs iespringt par nenodoto referātu un visām citām foršajām fīčām. un jāsāk pārdomāt vai skolotāja amats maz bija tik labs - vienīgais ko šai darbā pārbaudīšu savu izturību - psihisko/ balss saišu/mēģināšanu nekraut kādam pa ģīmi.
sasodīti gaidu oktobra baigas, kad uz Liepāju ietīšos uz veselām 2 dienām - ja saskaita stundās.
sabiedrības krējums nespēj bez paparaci
un īstenībā kāpēc jel kāpēc cilvēkiem ir labāk slīgt kādā atkarībā, nevis sākt dzīvot savu dzīvi, kaut vai no jauna- tā ir vieglāk...es pasaku sev priekšā.
mazas/lielas dusmas.
Un Tev Kate, neko nerakstu, lai pēc tam Tev nevajadzētu gari atbildēt, bet ja nu tomēr vienmēr gaidu- kaut vai pārpeistotu meilu(kas domāts kādam citam) :D
kā arī varbūt pietiek ar cibiņu.

varbūt Jums kādam ir kāds 2lpp garšs stāsts-analīze par to ko E.Gidenss saka par terminu vara un tā būtību, vajadzību un lomu sabiedrības veidošanās aspektā.
tā pat rīt man tas jānodod, tā kā paldies par neko.
nakts būs gara.
un man sapūžņoja šonakt pirmo reiz mūžā acis, kad piecēlos nevarēju atvērt jo bija aizlipušas, diez vai kādam to vajadzētu zināt, bet man tas bija jaunums, līdz a to visi darbi tika atlikti un koptas acis.
sasodīti kkas mani neapmierina.
drummmm