mans pēdējais posts vienkārši ideāls- slēptais.
tad kad kāds uzlauzīs varēs pasmieties.
es jau sen esmu nolaidusies no dzīves ideāliem, bet nepamet sajūta, ka karājos vai sāku karāties pārāk zemu un nezinu īsti kas ir vainīgs sabiedŗiba vai es un vai labāk dzīvot reālajā dzīvē karājoties zemu vai labāk uzspūst rozā mākoni un domāt, ka visi mani miil un drīz uz ielas es atradīšu daudz naudas ar kuru es varēšu palīdzēt aafrikas bērniņiem, pirms tam gan nopērkot villu martu un šmotkas.
rozā vairs nav manā leksikonā- jāsaka paldies, bet nu ir grūtāk daudz grūtāk.
es tevi nekad tomēr negribu pazaudēt - mīļi kaitinošā sirdsapziņa.
man ir jāmācās būt blondākai? [!!!!]
un jjā nemēģiniet man iestāstīt, ka cilvēks ir labs